Updeits par iepriekšējo ierakstu: ļāvos pierunāties un ar iepriekšminēto puisi svētdien eju uz teātri, mēģināšu pārvarēt bailes. Gan jau būs ok. Tikai izrāde tāda mazliet tematiska: Otello.
Pagājušā nedēļa bija peļņas nedēļa, šī - kultūras. Tikko atgriezos no baleta "Riekstkodis", pirms tam biju uz kino (nu labi, Tintina piedzīvojumi varbūt nav superduperkulturāli, taču es esmu tā devoted fan un smaidīju pusfilmu) un rīt, cerams, paspēšu uz izstādes atklāšanu. Un svētdien vēl viens kultūrvēsturiski nozīmīgs gājiens plānā. Līdzvaram - šodien nopirku želejas ieliknīšus, ko iebāzt krūšturī, jo pirmo reizi mūžā man ir izdevies nopirkt pupu mizas, kuras man par lielu.
Pensionāra ailīte: šodien ar draudzeni kopēji šausminājāmies par cilvēku stulbumu/lasītnepratni/nekaunību, kad lielveikala pārtikas nodaļas ātrās kases (līdz 3 pirkumiem) rindā stāv cilvēki ar līdz augšai piekrautiem groziņiem. WTF? Cieņas pret citiem nekādas.
Un otrs - jaunajos tramvajos biļetes var nopirkt biļešu automātos. Priekšā viss uzrakstīts, izlasi un spied pareizās podziņas, elementāri. Sev saprotamu valodu arī var izvēlēties, nekādas diskriminācijas. Bet cilvēki stāv un neko nesaprot, līdz ir iesaistījies pustramvajs un pēc 6 pieturām viena biļete laimīgi ir nopirkta. Un tad nāk nākamais tāds pats. un izskatās, ka viņi pat lepojas ar to, ka ir tādi...(cenzēts, aizstāts ar vārdu"lasītnepratēji"). Un ja tie būtu tikai pensionāri, kuriem ar mūsdienu tehnikām saprašana grūtāka, tad es neko neteiktu. Bet nē, visi, visos vecumos un arī ar augstākajām izglītībām.
Pikts arlabunakti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru