Speciālziņa "lai džedajs nemirst badā"

Paņem maizi, uzliek sieru, apēd.
Piedošanu, kad esmu nogurusi, kļūstu ciniska un nejauka.

Nē, man tomēr nav, ko teikt šovakar.

Jo esmu pārāk nogurusi.

Zupiņas recepte būs nākamreiz, bet ĪSTĀS, nevis tā lētā, bezkrāsainā pakaļdarnājuma, ko ēda mani viesi 4. aprīļa rītā. Vot.

Iekavu un mazliet traumatiskais issue

Pirms stundas gandrīz iedzēru atkaļķotāju (noņem kaļķa nogulsnes uz traukiem un uz manām melnajām biksēm ir izdedzinājis sarkanus pleķus, uz kannas ir visas iespējamās "NEDZERT!!!!!"brīdinājuma zīmes). Sajaucu ar tēju un iemalkoju, labi, ka tikai līdz pusmēlei tika, savādāk būtu jāsauc ātrie un es nemaz negribu domāt, kas notiktu ar manu rīkli. Saārstējos ar lielu daudzumu tekoša auksta ūdens (pirmās palīdzības kursi noder arī ja līdz tiesībām vēl nav tikts).
Sajūta postapokaliptiska un kājas vēl tagad trīc. Paldies tiem, kas mani nosargāja.
Uzskatu to par kārtējo zīmi, ka no darba man tiešām jāiet prom un jāaizmirst mani (spēcīgie) sirdsapziņas pārmetumi (jo tagad manus rēķinus atkal maksās vecāki,) lai gan esmu ļoti (stulbi) pārliecināta, ka būs kas jauns un labāks. Drīz.

Pēdējās nedēļas bilance:

Nejauki klienti: 100
Sasistie trauki darbā: 2
Atlūgumi: 1
Ballītes: 1
Policijas apmeklējums: 1 (augstākminētajā ballītē)
Psihas kaimiņienes: 1
Alkohols: daudz
Kašķis: nav
Bardaks dzīvoklī: daudz=>nemaz=>mazliet

Es šovakar ar savu apokalipsi pamodināju guļošu cilvēku, bet lai viņa un citi mani draugi zina, ka var mani modināt kaut nakts vidū, ja vien viņi domā, ka es spēšu palīdzēt kādā problēmā/jautājumā, kas saasinājies šinī brīdī. Un es darīšu visu, lai (iespēju robežās) palīdzētu, i promise.
Zupas recepte būs tad, kad mans garīgais stāvoklis būs mazāk satricināts, deal?
Arlabunakti, man rīt 13+1h darba diena. Nošaujiet mani kāds, lūdzu!