23 jūlijs, 2010

Pie manis pansijā uz nedēļas nogali ievācies kaķis. Pilnīgi melns un ļoti mīļš.
Šodien bija tā:

No Karlīnas mājas iznācām ar:
kaķi (kaķpārnēsājumu kastē)
maisu ar kaķbarību
maisu ar kaķu wc smiltīm
maisiņu ar dažām grāmatām un vectēva darbu, kas VMM bija eksponēts iepriekšējā izstādē. To šodien savācām VMM pie reizes ar vienu izstādes atklāšanu.

Tad debesis kļuva aizdomīgi tumšas.
Kāpjot tramvajā, sāka nedaudz pilināt lietus.
Izkāpjot Juglā, iekļuvām neprātīgā, jau kādu brīdi ilgušā lietusgāzē.
Rokās esošo priekšmetu skaits palielinajās par vienu vienību - lietussargu.

Es ar gleznu, grāmatam, sakompaktēto kaķbarības/smilšu saini tiku uz priekšu diezgan palēni.
R. ar kaķi kastē un lietussargu bija ātrāks. Un vēl ātrāks, kad lietussargs tika kaķim, jo viņam, acīmredzot, lietus patika vismazāk no mums vismaz spriežot pēc žēlajiem ņaudieniem, kas atskanēja, izejot lietū, kaut gan viņam nebija jābrien pa peļķēm līdz potītēm (graujoša teikuma konstrukcija, es zinu. Bet man nāk miegs, vai tas ir pietiekošs attaisnojums?).

Atnākot mājās, izlēju ūdeni no kurpēm un maisiņa ar gleznu, izliku žāvēties grāmatas.
Un tad mēs divatā atkal devāmies ārā, izskrējāmies, izšūpojāmies, izbučojāmies un atkal kārtīgi piesmēlam apavus.

Pēc tā visa vienīgā drēbēm piemērota vieta bija centrfūgā (sasodīts, aizmirsu izņemt) un kaķis pat beidzot piekrita izlīst no kastes, un es sacepu kotletes.

Par kotletēm runājot, ar tām esot tāpat kā ar anālo seksu , apgalvo Karlīna. Viņu neinteresējot ne viens, ne otrs. Neapšaubu.

Savukārt, ja balsis galvā apgalvo, ka tev nav šizofrēnijas, tad tā arī ir (avotu neatklāšu).

Jā, man joprojam iet padranķīgi, lai cik optimistiska es neizklausītos , taču, kāpēc vēl žēloties?
Viss, es lūztu nost. Jāizvilina Meistars no dīvānapakšas un jāiet gulēt.

21 jūlijs, 2010




Atbilde jautājumam par telti - acīgie pamanīja pirmsiepriekšējā postā bildi ar rozu makgovanu un vārdu "positivus".

Jā, abas ar Ilonu paņēmām manu opeli, piekrāmējām ar mantām (galvenokārt manējām, jo Ilonas mamma aizliedza viņai ņemt līdzi milzu koferi (iespējams, šobrīd pārspīlēju), pilnu ar augstpapēžu kurpēm (tagad tiešām pārspīlēju, augstpapēžu kurpes tur esot bijušas tikai vienas)) un aizlaidāmies projām no savām problēmām, bedrēm, melnajiem, pelēkajiem un nopietnības - uz 100km attālo, aizvien lielāku un populārāku kļūstošo augstākminēto Positivus.


Kompānija bija lieliska, pasākums patīkams, Muse - absolūti satriecoši, cepure joprojām ir magnēts.

Iespējams, ārstējos, no savas ceļu policistu panikas.

Izrādās, ir lielāki s..i par manējiem. 1 000 000 reižu lielāki.

Izrādās, man patīk pīpēt. Atbilstošā dvēseles stāvoklī, tikai.

Varbūt esmu stipra. Varbūt nē. Bet man blakus ir stipri cilvēki. Tas iedvesmo.

Izrādās, esmu spējīga pēdējā brīdī uzmest filmēšanu. Sajūta draņķīga, bet tur nebija viss kārtībā, nepārprotami un neapšaubāmi.

Es ceru, ka spēšu palīdzēt.



Mjā.


Intrigai - es piektdien uzcēlu 1.9x1.9 m lielu telti savā tikai nedaudz lielākajā dzīvojamā istabā. Kā jums šķiet, kapēc?

Atrisinājums tiks paziņots šodien. Ja neaizmirsīšu.

10 jūlijs, 2010

Girls Pover




Esmu mājās sasvīdusi un lipīga pēc divu dienu klaiņošanas pa pasauli.


Šodien bija meditāciju un ezotērisku teoretizāciju diena un meikapa un smieklu un foršu, meitenīgu muļķībiņu diena. Vakar bija saules un skudru, un vilciena diena.


Bet kas man lika kaut ko uzrakstīt - jau divreiz esmu dzirdējusi, ka esmu līdzīga Amēlijai (patīkami), ka Bjorkai (vēl patīkamāk, taču tā dāma laikam galīgi nezināja, kā izskatās Bjorka). Man pašai visvairāk gribas izskatīties līdzīgai Angelina Jolie, kaut gan saprotu, ka ar to līdzību ir nu tā...so so. Bet vismaz kleita man ir gandrīz tāda pati ((skat. lejā)tādu bērnu gan man nav. Vispār nav)!

Piedodiet manu varbūt ne tik interesanto spriedelēšanu, pie manis šobrīd ir apmetušās divas igaunietes, kuras katru reizi atbraucot ir ieplānojušas nopietnu kultūras programmu (nu ka viņām tāda būs) un vienmēr aizbrauc ar teikumu "Nu, nākamreiz gan noteikti!!!" un viņas padara mani traku un nesakarīgu. Jāiztur, Stīna!


Un vēl ar draudzeni plānojam, kā padarīt vēl patīkamākas "Positivus" dienas". Izskatās, ka mums būs karogs pie telts, iespējams, ar suni, pīli un vāveri (skat. pēdējo rindiņu) un visādi citādi forši plāni. Vēl gudrošu kāzu kleitu. Nē, par laimi, neviens neprecas. Nē, precas, bet ne man pazīstams. Jā, man joprojām tanī pasākumā kaut kas nešķiet tīrs.



07 jūlijs, 2010

Statistika



Miegs: ar miega ripām ir. Vienalga, caurs un mazjēdzīgs
Ēdiens: minimāli - tikai tik, lai var iedzert nervu zāles
Nervu zāles: dahuja (lūdzu piedošanu pieklājīgajiem)
Ūdens: dahuja - vienīgais, kas (kopā ar nervu zālēm) mani tur pie saprāta
Asaras: 1/2 spainis
Asinis: 0 (jocīgi, gan jau vēl būs)
Augļu mušiņas: 8gb
Trīcošas rokas: 2gb
Trīcošas kājas: 2gb
Sačervelējusies sirds: 1gb
Izpīpētās cigaretes: ~2gb (bet būs vēl)
1 siergaletīte: par daudz, esmu pārēdusies
Prātā jūkošie: 2gb (viens jūk prātā tāpēc, ka otrs jau ir nojūdzies)
Alkohols: izmests pa logu
Plīsuši trauki: 2gb
Patiesības: vairākas
Meli: 1000
Dusmas, sāpes un raizes: 7 598
Pārmetumi: 1 000 001
Patiesi no tiem: 0 un visi, atkarīgs, no kuras puses skatās
Visa šitā ilgums: 13 dienas