Nav jaunums, ka esmu "single", nav jaunums, ka es neiebilstu mainīt šo statusu. Tā nu likumsakarīgi uzrodas arī draudzenes un draudzeņu draudzenes (!), kam ienāk prātā lieliski puiši, ar ko mani varētu "savest". Tā kā piedzīvojumu dzīvē nekad nevar būt par daudz (ja nu vienīgi Tu esi Indiana Jones tipa persona un piedzīvojumi gluži vienkārši ir jau līdz kaklam), es piekrītu tapt "savesta" (un par to nekaunos, kaut "goda" man ir vairāk nekā vajag un "kauna" vēl divreiz vairāk).
Savedamais Nr.1 - vīrietis ar māju, kuram vajag saimnieci (man gan pašai ir māja, kuru netaisos pamest). Bet mans lūgums ir, lai viņš ar zvanīšanu mazliet uzgaida, jo man ir tas, ko etiķetes grāmatās sauc par "nopietnas slimības gadījums ģimenē" un garastāvoklis nav gluži randiņīgs. Nezvana arī. Nezvana un nezvana un es par viņu pilnīgi aizmirstu. Un nezvana, jo, kā draudzene mani pagājušonedēļ informēja, pie viņa esot atgriezusies bijusī sieva. Good for him un galu galā man būs jārūpējas pašai par savu māju.
Savedamais Nr.2 - draudzenes draudzenes (nē, es neaizrāvos ar vārda "draudzenes" drukāšanu)draugs, kurš esot visos iespējamos veidos lielisks. Lielisks ir lieliski, kādēļ gan ne? Mūs sakontaktē, puisis izklausās ļoti jēdzīgs (līdz brīdim, kad piedāvā satikties mums abiem tuvējā tirdzniecības centrā, bet to katastrofu man izdodas novērst). Mēģinām sarunāt datumu, kad varētu notikt tikšanās, tad man ir filmēšanas, tad viņam darbi, tad man atkal filmēšanas, tad viņam pavasara alerģija, tad man atkal filmēšanas. Kad beidzot esmu tikusi ārā no saviem darbiem un piedāvāju kārtējo datumu, puisis atzīstas, ka viņam "dzīve sagriezusies ar kājām gaisā" un mūsu tikšanās vairs nav aktuāla. Good for him vol.2.
Man savukārt sāk rasties aizdomas, ka nesu veiksmi un, ja ar mani mēģina sarunāt randiņu (acīmredzot der pat vienkārši mana telefona numura iegūšana), piepēši uzrodas "īstā" (kā, es no sirds ceru, abos gadījumos arī ir - lai nu kas, bet skaudīga es neesmu). Sāku apsvērt biznesa plānu, kā es ar savu superspēju varētu palīdzēt izmisušiem vecpuišiem.
Savedamais Nr.3 - sarunā ar ģimenes draudzeni "uzpeld" (kārtējais) superīgais vīrietis, ar kuru droši varot karā iet. Esmu (zināmu, augstākminētu iemeslu dēļ) šaubīga, bet ok, lai pastāsta par mani un džeks pats lai domā tālāk.
Nākamās dienas vakarā ar mammu braucam mājās no Gulbenes. Viņai zvana mūsu ģimenes draudzene un grib ar mani runāt. Mani nevarot sazvanīt (kā tad, ka nevar, mājās aizmirsu ne tikai telefonu - kurš pie tam jau 24 stundas ir izlādējies, bet arī visu pārējo, baltās tiesības ieskaitot - un ja mūs pieķertu policija, būtu nepatikšanas, jo viņi varētu gribēt, lai pie stūres piesēžas mamma kā cilvēks ar tiesībām un miljons gadu stāžu - bet mamma ar mehānisko kārbu braukt ta nemāk...). Tātad, draudzene superīgajam vīrietim par mani ir pastāstījusi, viņa ilgi apraksta, cik superīgais vīrietis esot lielā sajūsmā, jau ir ar mieru pārdot savu māju un pārvākties pie manis (es pārspīlēju tikai ļoti nedaudz, goda vārds!). Kad varot zvanīt? Zinot, ka mājās (un pie telefona lādētāja) būšu vēlu, saku, lai zvana nākamajā rītā tikos un tikos.
Pienāk nākamā rīta tiki un tiki, neviens nezvana. Nu varbūt čalis sajaucis rītu ar vakaru. Bet vakarā man top pilnīgi skaidrs, ka kopš tā brīža, kad superīgais vīrietis bija sajūsmā un nākamā rīta tikiem un tikiem, viņš ir sastapis savu mūža mīlu, aizbraucis uz Lasvegasu un apprecējies.
Good for him vol.3!!!
Tātad ir skaidras divas lietas:
1) man tik ļoti neveicas mīlestībā, ka es nopūdelēju pat vēl neredzētus vīriešus, kuri mani pat vēl nemaz no sirds neinteresē,
2) kā arī jāuzsāk savešanas bizness pašai!
