ti, kaņešņa, ņe plohoja figuristka

Gada statistika:

Atlūgumi: 4gb, no tiem 2 pieņemti
Darbu skaits, no kuriem aiziets: 2gb
Ģībonis: 1 gb
Piparkūkas: pārmaiņas pēc, daudz
Bliezieni (visi ne fiziski, bet emocionāli) pa galvu: 3, 2 slikti, 1 labs
Cigaretes: aptuveni 50
Nervu zāles: apmēram 1 plāksnīte
Miega zāles: daudz
Iegūtie draugi: 2 (drīzāk aptverts. ka paziņa ir īsts draugs)
Atrastie sirmie mati (visi gan izrauti): ~7 gb
Mirušie: 2 gb
Dzīvie: visi pārējie
Aizmirstās lietas un solījumi draugiem: 19659459 (no kuriem 19659450 novembrī/decembrī, kamēr biju oficiāla darbiniece)(lūdzu, atgādiniet man visu, ko esmu solījusi - uzzīmēt mīlestības puķi, uzšūt kletu/svārkus/uzdāvināt plānotāju, uztaisīt fotogrāfijas - un neesmu izdarijusi)
Uzvaras konkursā: 1 (bet patiesībā gan neuzvarēju es, bet priecājos gan tā, it kā tā būtu bijusi es)
Kursi: 1
Mēģināju izšķirties: ~5x
Izdevās: 0x
Naktsmurgi par pakaļdzīšanos, karu, šaušanām, asinīm un zilām bailēm: vismaz 52x
Tiku apzagta: 1x
Grimēju ar akvareļotām: 50x
Gleznoju ar grima otām: 3x
Alkohols: aizvien mazāk
Reiki un gaisma: aizvien vairāk
Sēne: 1gb, joprojām neuzvarama
Filmēšanas: pārāk maz
Bērni: mazliet par daudz
Kino: arī par maz
Tiku piečakarēta: 2x
Mati: 1/2 bez žēlastības nogriezu, 1/2 no atlikušajiem arī taisos šņikāt nost
Liekie mati:1x un tā ne pa jokam -līdz dibenam
Iemalkots atkaļķotājs: jā
Gandrīz nocirsts pirksts: 1gb
Citi ievainojumi: ~125
Izdzertie litri kokakolas (bet tikai diētiskās vai superdiētiskās): ~tikpat (125)
Eglītes:0
Turētie rajoni: 3gb
Izlietotais kosmētikas noņēmējšķidrums: 125ml
Izlietotais naudas daudzums: oi, par to es domāšu rīt..
Kāzas: 1gb, tikai neīstas
Cerības: lielas (=> saprāts mazs)


Šogad, tāpat, kā vienmēr, netaisos rakstīt sarakstus ar lietām, kas nākamajā gadā jāizdara. Bet šogad jau esmu iesākusi vienu lietu, kas, cerams, nākamgad labi kustēsies, turiet īkšķus.

Man labi domājas slaukot grīdu un tramvajā. To pirmo daru retāk, nekā vajadzētu, savukārt tramvajā šodien izdomāju ļoti daudz šai manai kārtējai statistikai, bet kamēr tiku līdz datoram, aizmirsu, cik pārsteidzoši!


Jāmēģina turēt aste gaisā, daudz strādāt (ar sevi un vispār) un sekot Gaismai. Arlabunakti, see u next year!

Aizvakar, pēc mēneša pārtikšanas no kellogiem, gatavajiem salātiem un rīsu makaroniem, beidzot uztaisiju kārtīgas vakariņas. Jē.

Vakar uzvāriju piparkūku mīklu(nav nemaz grūti!). Pēc 7-8 gadu pārtraukuma (tik sen man ir celiakija un tapēc es nedrīkstu ēst neko, kur iekšā ir kvieši, mieži, rudzi vai auzas dajebkādā formātā) beidzot atkal ēdīšu piparkūkas! Jē, jē, jē!


Šonakt sapņoju, ka mani neprātīgi grib precēt Toms Grēviņš. Patīkami, jē!


Rīt ir Ziemassvētki, JĒ!

Un ir cilvēki, kas uzskata, ka mans darbs nav nekā vērts. Eh.

Un šodien, atgriežoties mājās, atklājās, ka Juglā nav ūdens. Toties pagalmā stāv dzeramā ūdens cisterna. Un Stiept pilnu spaini ūdens uz 4. stāvu NAV jautri.

Un es atkal neienīstu bērnus (nedēļas sākumā atkal ienīdu). Jē.

Jē, jē, manas kāju pēdas ir stadijā starp nejūtīgām un ļoti sāpīgām. + sev par uzjautrinājumu, šovakar, velkot nost zeķes, atklāju, ka zeķītes ir sasvidušas tā, ka sakusušas kopā ar zeķubiksēm (jā, man riebjas zeķubikses, bet dzīve piespiež savus riebumus pārvarēt).

Jē, jē, šodien manu atlūgumu (jau) nepieņēma - jau otrreiz divu nedēļu laikā. Laikam (tomēr)esmu tik lieliska, ka mani negrib laist vaļā. Bet viss kārtībā, pēc biški vairāk kā nedēļas būšu atkal brīva meitene un man ir tādi plāni, nu TĀDI...FORŠI, jā, jā, jā!

Jāgudro pārtikas izvirtības. Ne gastranomiskas. Vizuālas. So sī jū sūn! Gudnait!

Daudz 3D sēņu un maza pasaule

Vakar un šodien pasaule ir maza. To pierāda 3 gadījumi:


1) manas tagadējās kolēģes mamma ir laba draudzene manai bijušajai kolēģei


2)šodien iepazīts cilvēks ir tētis kādas manas filmas vienai no galvenajām aktrisēm, ar ko kopā šķūrēts sniegs nedēļas garumā (par to šķūrēšanu es mazliet pārspīlēju, bet ne pārāk)


3) Topošā, manis "piegādātā" kolēģe ir pazīstama (cik labi un kā? Nezinu, rīt prasīšu paskaidrojumus) ar citu manu tagadējo kolēģi.


Hmmm!

Kaut kur pie Baltijas jūras ir tādi latvieši, dzīvo kokos, ēd 3D sēnes un būvē paši savu piramīdu.

Tādu teikumu šodien dzirdēju vienā pasākumā, ko apmeklēju. Pasākums bija Autortiesību aģentūras balvu pasniegšana vislietotākajiem (izklausās diezgan pornogrāfiski) tās pārstāvētajiem māksliniekiem. Pazinu 3 šo balvu ieguvējus Rihardu Zaļupi, Latvijas jauno perkusiju dievu, viņš sakomponējis mūziku vienai manai filmiņai (jo es filmējot nepārbaudīju skaņu un, kad viss bija uzfilmēts, izrādijās, ka teksta vietā ir tikai šņākoņa un vienīgā izeja bija spēcīga mūzika), ir bijis manā dzīvoklī un sēdējis, iespējams, tanī pašā krēslā, kur es šobrīd. Uh!

Otrais - mans kvēli mīļotais LKA operatormeistarības pasniedzējs Valdis Eglītis, par savu "Vienīgo fotogrāfiju", un trešais - mans vismīļotākais tētis. Pēc pilnīgi vājprātīgās oficiālās daļas (kuras scenārija autori noteikti bija lietojuši augstākminētās 3D sēnes vai citas aizliegtas vielas lielos daudzumos) sekoja burzīšanās (vārda tiešā nozīmē) pie vīna un kanapē maizītēm un stumdoties "kultūras darbinieku" masā.

Rīt atkal darbā lielā salšana (no šīs atrakcijas vakardien esmu saķērusi un tagad staigāju apkārt ar temperatūru) + nejēdzīgi agrs rīts. Eh, šobrīd esmu ļoti nopietnos pārdomu procesos par vairākām lietām. Tik ļoti nopietnos, ka iešu pie gaišreģes. Nopietni!

Ja kāds Ziemassvētkos/jaunajā gadā man uzdāvinās KALENDĀRU, dabūs pa ķobi.

Izrādās, esmu sliktākais darbinieks ever. Jau pusi dienas esmu noraudājusies un aizpampusi kā Kalvītis un vispār vairs neko negribu, tikai ierakties zemē un tur arī palikt.
Lieliski, tikko atsāku raudāt.

Šī filma ir itin burvīga. Rihards man viņu parādija. Man nāk miegs.

Lūk, runaway vacation.





nepareizs formāc, piedošanu.

Arlabunakti.