Šodien, braucot no savām pirmajām mājām uz otrajām mājām, mežā redzēju stirniņu,
vienam kaitinošam kaimiņam jau otrreiz pateicu, ka viņš ir kaitinošs, pie tam divreiz, jo viņš ar pirmo UN otro reizi nesaprata,
kaislīgi plānoju izvākšanos no trešās mājas (kas no tā sanāks - kas to lai zina), jo ne mans kaimiņš ir vienīgais, kas šo to nesaprot,
un saprotu, ka par to Vestardu Šimkus(u?) jāsāk atkal aktīvāk piedomāt - un par vienu ballīti, ko ir gadījies plānot, bet tā arī neuztaisīt,
ārā biju VESELAS DIVAS REIZES UN NENOMIRU(divreiz izgāju no mājām, neskaitu iziešanu ārā no citām slēgtām telpām, UH!
Toties bodīārtā (kuru principā uzskatu par bezjēdzīgu un bezgaumīgu) man labi gāja. Uzgleznoju sev uz rokas "džinsa", hm, kā lai to nosauc, nu kaut kas līdzīgs tām ļoti platajām - no potītes līdz gandrīz elkonim - ādas aprocēm, ko nēsāja viduslaikos, (lai aizsargātu rokas no zobena cirtieniem?) elementu. Izskatās kā dzīvs.
Dusmas, bēdas un nogurumu kliedēšu ar kādas Puaro vai Mis Mārplas sērijas noskatīšanos un lielu saldējuma bļodu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru