kad būšu veca (vai vecāka) un čaklāka, man būs dārzs. Un ļoti ceru, ka tas atradīsies mājā, kur esmu uzaugusi, un, lai arī neesmu tur bieži, saucu par savām mājām - vienām no. Tas būs skaists, vecmodīgs, mazliet mežonīgs, ar īrisu (bide lapas apakšā) dobēm un magoņu lauku, gan ar baltajām mežrozītēm, gan ierastajiem rožu krūmiem, ar lauztajām sirdīm, peonijām, narcisēm, maijpuķītēm, papardēm, uzpirkstītēm, efejām un daudzām citām veclaicīgām puķēm, apsūnojušiem akmeņiem un mazliet sadrupuša koka solu. Ko tādu esmu gribējusi jau sen, bet man to atgādināja mežrozes, kas zied pie manām abām mājām, garām ejot vienmēr iebāžu degunu kādā ziedā un šodien, tā kā ir lietains, nevilšus sašņaucos smaržīgas ūdenslāses.
Šodien esmu šo to prātīgu izdarījusi, topošajai izrādei no avīzēm un skoča izveidoju divus kaķus, kam vēl jāpārtop par mūmijām (kā vislabāk un vislētāk dabūt to gatavu - jo budžets ir vienkārši smieklīgi mazs - izdomāju, kāpjot augšā savā ceturtajā stāvā, man šķiet, ka tā ir pirmā reize, kad šis kāpiens ir bijis tik produktīvs (produktu staipīšana neskaitās produktīva)), sāku veidot sagataves ķīniešu stila cepurēm (patiešībā tās esot vjetnamiešu, tikai visi domā, ka ķīniešu) , izgudroju kā vēl šo to atrisināt un galu beigās uzrakstīju izrādes režisorei e - pastu ar jautājumu, ko tad īsti uz šo reizi vajadzēs!
Un vēl, atkal man jāvelk sakāmvārds no somas laukā - "kur ir, tur rodas" - kad man beidzot ir ko darīt (un par to pat maksā!), atrodas vēl kāds, kas labprāt izmantotu (un, jādomā arī, ka maksātu) multifunkcionālo stīnu kādam darbiņam. Nu ļoti labi, varbūt nebūs jāiet uz kuģa strādāt - kaut gan vispar man to tiešām gribās, lai arī mazliet bailīgi - a ja nu nogrimst? un varbūt jāsāk gatavoties beidzot 1)saņemt atbildes uz tiem miljons izsūtītajiem CV 2)saņemt tādas atbildes, kurās izmisīgi lūdzas superīgo stīnu doties pie viņiem strādāt!
Vēl es tikko BEIDZOT aizšpahtelēju šķirbas sava dzīvokļa ārdurvju ārpusē (pasaka par āriņu bez iekšiņas, pēc I. Ziedoņa pasakas motīviem) un nākotnē nokrāsošu visu, ko pienākas un tās sasodītās durvis beidzot izskatīsies piedienīgi,
kā arī piepumpēju riepas divritenim. Izmēģinājuma brauciens gan izpalika augstākminētā lietus dēļ.
labā ziņa - reizēm nejauši sanāk atkāpes - bet tikai priekšskatījumā. bilžu glīta savietošana gan vēl klibo. te jāiedomājās, ka abas šodienas bildes atrodas blakus, ir perfekti vienādā augstumā, ar 2 mm atstarpi viena no otras un tādu pašu baltu 2 mm maliņu visapkārt. Daile!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru