puhhh, esmu no sirds nogurusi. šodien izrādei humpalos meklēju legingus. Totāls bezcers, dabūju 3, no kuriem vieni ir briesmīgi mazi, pie tam vēl tos pašus kaut kur pazaudēju. Būs jāaiziet uz bibliotēku, cerams, ka tur palika, kad bezspēkā tur ievēlos atjaunot savus lasāmā krājumus. Kopumā šodien esmu bijusi kādos 20 humpalu veikalos (un vēl 10 iestādēs, kur kaut kas tāds varētu būt),o jo majo, domāju, ka zaudēšu prātu. Vēl šodien esmu sarīkojusi skandālu un atklājusi pāris jauku veikaliņu, uz vienu no tiem - netālu no papīra nama, ja man rastos iedvesma, pat varētu kaut ko aiznest notirgot. Tikai vajadzētu jau vispirms uztaisīt!
Vēl šodien satiku 3 pazīstamus cilvēkus, redz, kad saulīte spīd, visi iziet ielās! Kā arī aizgāju uz savu veco autoskolu un noskaidroju, ka varu pie viņiem pabeigt savu ceļu uz tiesībām, jipī jēēē!
Naktī uz 4dienu mocījos ar bezmiegu. Tā kā tikko biju veikusi ierakstu šeit, manī vēl mājoja grafomānijas tieksmes un es telefonā ieraktīju sekojošu piezīmi: Atkal sasodītais bezmiegs, jau pus5, bet miegs kaut kur izputējis. Sākumā lasīju 6dienas, tad optimistiski, nenojaušot turpmāko, dzēsu nost gaismu. Pēc kādas 1/2 stundas sapratu, ka nodarbojos ar muļķībām un cēlos augšā. Uzrakstīju īsziņu, sāku lasīt Kronina Citadeli, bet vīlos - izrādijās interesanta un miegs joprojām brīvdienās. Tad devos dušā un izmazgāju matus - nekā. Tikai pēc biezpiena sieriņa (jo jau vairākas stundas man laiku kavēja izsalkuma mežonīgā deja vēdera dziļumos) un domas, ka mati ir arī jāizžāvē, jūtu vieglu mīkstumu plakstiņos.
Vēl, mmm, kas tā bija par dienu, 7diena laikam, beidzot iemēģināju savu mašīnu. Ar R aizbraucām uz Garciemu (Garkalni? man jūk, nu netālu no carnikavas), pastaigājām gar jūru, tur bija trakoti daudz beigtu un pusbeigtu maijvaboļu, skumjš skats, kad viņas tur vēl ķepiņas tirina pēdējiem spēkiem. Un tā kā Ārens man bija sadevis pa kaklu, ka nebraucu un sadevis vēl šo to, par ko neizteikšos, un mašīna brīnumainā kārtā bija dabonama (kaimiņu neokupēta), ceļojuma sākumā divreiz apbraucu ap ciemu (R teica, ka viņam bail no tā, kā es braucu, hehe) un ceļojuma beigās atbraucu no Jaunciema līdz mājām (pēc tā gan augstākminētais misters R apgalvoja, ka braukšanu es nolikšot ar pirmo reizi, nu tad jau redzēs). Bet pats burvīgākais, protams, bija ne tas, ka es atcerējos, cik ļoti man patīk braukt (lai gan ar automātisko kārbu nav tik interesanti), kā jau visiem iesācējiem, bet gan tas, ka Sužos mani nostopēja Ceļu Policija, bļin, sabijos stīva, bet viņi tur visus turēja. Viena papīra man nebija līdzi un es jau redzēju nākotni aiz restēm vai naudassodu, kura dēļ man jāpārdodas turku vīriešiem, bet, izrādās, tam nemaz nav obligāti jābūt. Kājas vēl pēc tam trīcēja gan.
brīvdabas muzeja gadatirgu arī tanī pašā 7dienā apmeklējām, satikām Karlīnu, lieliski izrunājāmies, iespējams, 6dien viņu satikšu atkal! Bet dažiem ātri apnika un nācās doties prom, pasākumu līdz galam neizbaudot.
Vēl šodien satiku 3 pazīstamus cilvēkus, redz, kad saulīte spīd, visi iziet ielās! Kā arī aizgāju uz savu veco autoskolu un noskaidroju, ka varu pie viņiem pabeigt savu ceļu uz tiesībām, jipī jēēē!
Naktī uz 4dienu mocījos ar bezmiegu. Tā kā tikko biju veikusi ierakstu šeit, manī vēl mājoja grafomānijas tieksmes un es telefonā ieraktīju sekojošu piezīmi: Atkal sasodītais bezmiegs, jau pus5, bet miegs kaut kur izputējis. Sākumā lasīju 6dienas, tad optimistiski, nenojaušot turpmāko, dzēsu nost gaismu. Pēc kādas 1/2 stundas sapratu, ka nodarbojos ar muļķībām un cēlos augšā. Uzrakstīju īsziņu, sāku lasīt Kronina Citadeli, bet vīlos - izrādijās interesanta un miegs joprojām brīvdienās. Tad devos dušā un izmazgāju matus - nekā. Tikai pēc biezpiena sieriņa (jo jau vairākas stundas man laiku kavēja izsalkuma mežonīgā deja vēdera dziļumos) un domas, ka mati ir arī jāizžāvē, jūtu vieglu mīkstumu plakstiņos.
Vēl, mmm, kas tā bija par dienu, 7diena laikam, beidzot iemēģināju savu mašīnu. Ar R aizbraucām uz Garciemu (Garkalni? man jūk, nu netālu no carnikavas), pastaigājām gar jūru, tur bija trakoti daudz beigtu un pusbeigtu maijvaboļu, skumjš skats, kad viņas tur vēl ķepiņas tirina pēdējiem spēkiem. Un tā kā Ārens man bija sadevis pa kaklu, ka nebraucu un sadevis vēl šo to, par ko neizteikšos, un mašīna brīnumainā kārtā bija dabonama (kaimiņu neokupēta), ceļojuma sākumā divreiz apbraucu ap ciemu (R teica, ka viņam bail no tā, kā es braucu, hehe) un ceļojuma beigās atbraucu no Jaunciema līdz mājām (pēc tā gan augstākminētais misters R apgalvoja, ka braukšanu es nolikšot ar pirmo reizi, nu tad jau redzēs). Bet pats burvīgākais, protams, bija ne tas, ka es atcerējos, cik ļoti man patīk braukt (lai gan ar automātisko kārbu nav tik interesanti), kā jau visiem iesācējiem, bet gan tas, ka Sužos mani nostopēja Ceļu Policija, bļin, sabijos stīva, bet viņi tur visus turēja. Viena papīra man nebija līdzi un es jau redzēju nākotni aiz restēm vai naudassodu, kura dēļ man jāpārdodas turku vīriešiem, bet, izrādās, tam nemaz nav obligāti jābūt. Kājas vēl pēc tam trīcēja gan.
brīvdabas muzeja gadatirgu arī tanī pašā 7dienā apmeklējām, satikām Karlīnu, lieliski izrunājāmies, iespējams, 6dien viņu satikšu atkal! Bet dažiem ātri apnika un nācās doties prom, pasākumu līdz galam neizbaudot.
jauks Bembijs, ne? internetā atradu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru