redz, kā, tomēr neizdodas katru dienu kaut ko ierakstīt, bet patiesībā tā rīkoties būtu nedaudz..slimīgi:)
nedēļas nogalē izdzīvojos Pārdaugavā, pasauļojos uz jumta un pašai par lielu brīnumu, ieguvu (knapi saredzamu) brūnumiņu.
Savukārt no turienes "pa taisno" devos pie vecākiem un tā nu sanāca, ka pavadīju tur gandrīz divas dienas. paspēju gan 1.dien pie brālīšiem (veciem draugiem/kaimiņiem) aiziet (tur gan mani brutāli sakoda odi), gan ar mammu kopīgi atrast kurpītes vasarai, kas berž tikai nedaudz un ir gandrīz pilnīgi baudāmas (kedās pēdas esmu cepinājusi gadus 10, tam beidzot jādara gals! tas gan bija neprātīgi grūti, jo vienas nav pietiekoši smukas, citas uz papēža, vēl kādām nav pareizā izmēra un tad atklājās,ka esmu puskājas lēcēja, sasodīts uzrakstījās vispirms lēčēja, nu gandrīz kā līčija, ko man Marģeris ir kādas reizes dāvājis dz.d., ļoti skaists un gards auglis, bet M. diemžēl man viņas vairs nekad nedāvinās, t.i, (atgriežoties pie puskājas lēcējas)sakot citādiem sakāmvārdiem - ņe riba, ņe mjasa vai ne cepts, ne vārīts, pusratā - beidzot zinu, kāds man kājas izmērs - 37 1/2. Un kā zināms, LV tādus nepārdod, vismaz ne tanīs 100 veikalos, kur medīju. Blin!) un izciemoties ar ģimenes draudzeni no Daugavpils uztaisīt salātus, skandālu, izstaidzināt suni un uzcept pankūkas (divreiz). Vēl sanāca uz exkinostudiju rekvizītu un tērpu meklējumos. Mamma devās man līdzi un platām, mirdzošām acīm skatīja tos dārgumus, kas tur guļ. Vieta tā tiešām ir lieliska, jo var atrast viskautko, vispār jau gribētus tur pavadīt kādu dienu un izpētīt krājumus.
Njā, vispār, izskatās, ka mani ieraksti ir līdzīgi, kā zemākminētajā, nosvilinātajā dienasgrāmatā, kur ir galvenokārt atskaite par notikušo, ne ilgas, filozofiskas (nu riebjas man tas vārds "filoSofija un filoSofisks, kaut gan, protams "sofija" = gudrība ir ar "s" un tā būtu pareizi. Piedrāzt kārtību!!!)pārdomas.
Sanāca gari.
Bet man ļoti patīk Raimonds Staprāns, lūdzu augšā pa labi skatīt vienu viņa bildi
bļin, gribu atkāpes!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru