25 marts, 2013

Baraka un Samsāra

Kārtoju papīrus, kārtoju datoru, kārtoju savu IMDB lapu. Kārtojoties tiku līdz virsrakstā minētajām filmām, kuras abas esmu redzējusi - Baraku rādīja Kultūras akadēmijā, operatormeistarības nodarbībā, Samsāru pagājušogad noskatījos pati.
Starp citu, pēdējā laikam mazliet vainīga pie manas ilgstošās atturēšanās no gaļas.

Par filmām:
to oficiālā mājaslapa ŠEIT
to IMDB.com lapas šeit un šeit
treileri - Baraka:
Samsara:

Abas filmas ir dokumentālas, savādāk nevar pateikt kā vien - par dzīvi - ārkārtīgi daudzu, ārkārtīgi skaistu kadru virknējumi, par dabu un tās ritumu, par cilvēkiem, par dzīvibas ritumu, par rituāliem, par pasauli visā tās krāšņumā un cilvēkiem to niecībā.
Izcils operatoru darbs, lieliska montāža, neaprakstāma pēcsajūta.

Par atturēšanos no gaļas citāts no vēstules draudzenei, kas uz gadu aizklīdusi svešās takās:

"Lēnām kļūstu par svētdienas gaļēdāju - t.i., veģetēju 99% laika (nu jau būs kādi 3-4mēn., ja visu saskaita kopā, lai gan ar gaļu jau iepriekš nekad masveidā neesmu aizrāvusies), 1% apēdu tādēļ, ka tas nabaga zvērs jau ir gājis bojā un ja es viņu neapēdīšu, viņš tiks izmests, kas ir šausmīga necieņa vai arī ļoti gribas gaļu (un uzticos organismam, ka ja reizēm bļauj pēc kā tāda, tad laikam jau ka vajag viņam), kaut pēdējā reizē, lai cik ļoti gribētos gardi smaržojošo vistas kājiņu, apēst to nespēju. Mīkstčaule un dīvainā, normālu cilvēku acīs."

Un (diemžēl tikai pēc divu pāru īstas ādas zābaku iegādes ) sapratu, ka no ādas arī laikam lēnām varētu atteikties - vai iegādāties tikai lietotas mantas no īstas ādas. Nesaku, ka tā dzīvošu no šīs pašas sekundes un mūžīgi mūžos - tas būtu muļķīgi. Bet lēnām dodos tādā virzienā.

4 komentāri:

Māra teica...

Tikai neaizmirsti, cik gan cēli ir no viņu (zvēru) puses mirt, lai tikai Tu būtu paēdusi. Tā vismaz mans vīrs novērtē dzīvnieku cēlo upuri. (:

stiina teica...

Ārkārtīgi! Tavs vīrs arī var kļūt par ļoti cēlu cilvēku, nākamreiz iesaki viņam kļlūt par zoodārza lauvu barību:) ! Tas pat ir vēl cēlāk!

Māra teica...

Nu re, te jau sākas temats par barības ķēdi un spēcīgāko tajā. Lauva tak ēd to zebru un ezis žļembā čūskas. Pat cēlais stārķis šņakarē vardītes.
Kamēr vien viss ir līdzsvarā.
Bet ziemeļniekam bet tauka un gaļas nebūt. Vismaz ne ar to aizstajējprodukciju, kas pieejama Latvijā.
Rau, šis interesanti par tematu - http://nadiina.tumblr.com/post/46671701169/gala
(:

stiina teica...

Barības ķēde ir tāda, kāda tā ir, tā nu daba to ir iekārtojusi.
Labā ziņa - cilvēks var izvēlēties mainīt to ķēdīti savā galā (gan, ka neapēd govi, gan, ka tiek kremēts un līdz ar to tārpi paliek bešā). Vegāni un veģetārieši vajadzīgi, lai līdzsvarotu amerikāņu aprītos vājprātīgos gaļas daudzumus:)
Bet man šķiet, ziemeļnieki jau arī diezgan labi var bez gaļas iztikt, tas vairs nav izdzīvošanas jautājums.
Un man prieks, ka esi Nadīnas lasītāja. Viņa ir lieliska gan rakstveidā, gan "dzīvajā"!
Sirsnīgi sveicieni nākotnei!