Pirmkārt, šodien biju uz balss kastingu. Mans sens sapnis ir bijis ierunāt multenes - un, kad facebook'ā parādījas reklāmiņa, ka viena studija meklē balsis reklāmām un MULTIPLIKĀCIJAS FILMĀM, nevilcinoties (nu labi, sākumā sakautrējos un nobremzēju, bet pēc tam saņēmos) pieteicos. Bija jāierunā reklāma un multenītes minifragmentiņš - kas bija grūti, taču - pilnīga svētlaime!!! Un šķita, ka man iet diezgan labi. Tad jau redzēs, es savu balsi no ārpuses nedzirdu un par savām izteiksmības spējām spiestos apstākļos neesmu informēta (zinu, ka palaižoties brīvībā, esmu ārkārtīgi izteiksmīga runātāja). Meitenes studijā bija brīnumjaukas un no studijas
Tad devos parakstīt līgumu par padarītu darbiņu, tikko arī saņēmu naudiņu - un tikko arī iztērēju. Trīsreiz varat minēt par ko. (Ja neminas - par kosmētiku, protams. Kas to pirms pāris gadiem būtu domājis, Stīna un kosmētika.)
Tad devos uz citu vietu parakstīt citu līgumu, kurš gan bija iebāzts tā, ka tur nevarēja to atrast, līdz ar to parakstīšana izpalika, bet saņēmu trīsdiennieka darba piedāvājumu. Reklāmā, kas ir jauki, jo, jāsaka godīgi, par to labi maksā. Bet diemžēl nevarēju uzreiz piekrist, jo nezināju savus brīvos datumus, JO:
No turienes ar H&M, Bik Bok un pārtikas iegādes un aprīšanas līkumu devos uz savu svarīgāko pasākumu: atrādīšanos Nacionālajā teātrī, kur tiku uz mēnesi pieņemta darbā - un ar visai lielu cerību uz palikšanu ilgāk, lai aizstātu meiteni, kas dosies dekrēta atvaļinājumā.
Tur mani bišķi pavadāja pa teātri - īsts labirints - un jau paspēja pielikt pie darba - pie Kaspara Zvīguļa matiem (par ko vien mani varētu apskaust pusLatvijas sieviešu. Es gan diemžēl neesmu viena no šīs bandas). Tā kā 1) man aiz uztraukuma trīcēja rokas un smadzenes atteicās darboties; 2) man mazliet skatījās uz pirkstiem; 3) nevarētu teikt, ka meitenes (un puiši) izejot no frizierskolas māk visu neprātīgi labi, protams, ka es vispār nesapratu, ko daru - ķemme pāris reizes palika iepinusies aktiera matos un manu veidojumu pārņēma un pabeidza mana priekšniece. Bet par spīti tam - papīri ir nokārtoti un es svētdien eju skatīties, kā kas notiek. Atcerēties vajadzēs ļoti daudz ko (un atcerēšanās nav mana stiprā puse), esmu mazliet neprātīgi nobijusies, jo jāmācās man vēl ļooooti daudz kas, bet ar uzticamo Ilonu pie sāniem zinu, ka tikšu ar visu galā.
Braucu mājās smaidīdama kā pamuļķītis.
Tūlīt pie manis atbrauks puisis nogriezt matus - no filmas, kurā strādāju, viņš gribēja griezt 3 mm, bet filmai tā būtu katastrofa, es izglābšu filmu un novērsīšu puiša vēlmi nocirpties vismaz uz pāris mēnešiem - līdz filmas beigām. Tad lai dara, kā grib - nevienam tas vairs nekaitēs.
Pēc tam atkal došos uz centru satikt draudzeni, ar kuru kopā bez- vai maz- -alkoholiski un zinātneiknaktiski svinēsim mūsu abu jaunos darbus, kurus, starp citu esam ieguvušas vienā dienā.
Fūf! Un rīt pie vecākiem. Urā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru