Esmu bijusi pazudusi.

Tātad,

esmu bijusi brīnišķīgā ceļojumā uz Stokholmu kopā ar māmiņu (un satikām galvu kasošu roni, izmisīgi ķērcošu pāvu un 3 vāveres, vienu burvīgāku par otru (un viena iekoda man pirkstā, jēēē!!!)), kur ir lieliski muzeji un jauki cilvēki (atgriežoties dabūju kultūršoku, jo Latvijā cilvēki ir slikti audzināti)

esmu bijusi japāņu seriāla filmēšanā 1860. gadā un satikusi aktieri, kas ir spēlējis nāvēdi pēdējos Harijos Poteros, buuuurvīgs aktieris ar izcili skaistu degunu (viens no maniem vājajiem punktiem vīriešos - ļimstu no skaistiem deguniem),

esmu bijusi nelielā meiteņu pasēdēšanā, kur saimniece cienā ar boli - nevis sula + augļi + nedaudz alkohola, bet gan alkohols un augļi. Man no tās piemetās migrēna (+ četriem galvsišiem tanī dienā, izrādās, ka ir mašīnas, kas pat manam 1.64m ir par mazu), bet saimniecei cepuri nost par gruntīgu saimniekošanu!

esmu saņēmusi dāvanā vīrieti - nu labi, vīrieša žakeššujamo manekenu, bet toties ļoti skaisti izkrāsotu un no burvīgām dāvinātājām!

esmu panikā par gaidāmo matu skolas eksāmenu,

esmu beidzot sagaidījusi vasaru,

esmu atsākusi šūties,

esmu iegādājusies līmes pistoli (šodien) un jau izmēģinājusi,

esmu pazaudējusi lielāko daļu (solārija) iedeguma,

esmu atšuvusi vismaz 3 mazus meža dīvainīšus (divi ārējie ārzemnieki, viens no kuriem arī ārzemēs, trešais - vietējais ārzemnieks, latviski, protams, nerunā) (velns parāvis, kāpēc man nepiesienas normāli, forši vīrieši?!??),

esmu 5x sajaukusi un 4x sakārtojusi dzīvokli,

esmu bijusi 90 gadu ballē,

esmu tikusi pie rūtainām biksēm,

esmu pavadījusi vienu ar pusi dienas pusģībušā stāvoklī (neiesaku),

esmu bijusi burvīgā vecmeitu ballē, tērpta dažādos zābakos - un man tas iepatikās, darīšu tā vēl,

esmu savākusi pamatīgu papildinājumu savai putnu spalvu kolekcijai, Latvijā un ārpus tās,

esmu ieturējusi pikniku uz balkona lietus laikā ar divām burvīgām dāmām, segu, spilveniem un melleņu kūkām (segas un spilveni bija ērtumam, ne ēšanai, starp citu),

esmu saķērusi saaukstēšanos jūlijā (un joprojām ar to cīnos),

esmu pilnīgā svētlaimē par jaunajām mafinu formām un virtuves svariem,

esmu gandrīz uzadījusi nākamo apkakļojamo pilnīgi acīsbliezošās krāsās, nākamajā adījumā sākšu cīnīties ar pīnēm,

atkal skatos sliktas romantiskas filmas (bet vismaz vairs (gandrīz nekad) neraudu to laikā un pamīšus skatos arī labas filmas)m

esmu iegādājusies izšujamos rīkus (vecums nenāk viens, tā tas saucās, īpaši jau komplektā ar to adīšanu un kūku trakumu).