Šodiena zināmā mērā jāuzskata par sēru dienu, jo kātojot māju, ar mierīgu sirdi sagriezu gabaliņos un nosūtīju uz miskasti lielāko daļu savu stringbiksīšu, kuras nenēsāju jau krietni sen (vien paretam pāris mīļākās). Pieļauju, ka ar šo aktu varu sevi oficiāli pasludināt par vecmeitu, jo tagad man ir gandrīz tikai "lielās" bikšeles. Un, lai cik skaistas tās arī nebūtu, tās liecina par vecuma pienākšanu (vai bērna prāta atgriešanos, kas būtībā jau ir viens un tas pats).
Apbrīnojamā kārtā beidzot esmu tikusi pie kārtošanas. No "Mūsmāju" bildēšanas kārtošanas ļoti ilgi kārtība bija palikusi, taču tad man bija mēnesis filmēšanu ar kādām 3 brīvdienām pa vidu (kas nozīmē: ja filmēšana vispār ir Rīgā, no mājām tu tiec savākts sešos no rīta, visu dienu strādā, mājās esi divpadsmitos naktī, pa taisno gultā, no rīta atkal pirms savākšanas sešos izkrati savu grima somu un friziersomu uz grīdas un izlasi to, kas būs vajadzīgs šodien. Piektajā dienā izskatās kā pēc bumbas eksplozijas, mēneša beigās - pēc atomsprādziena. Ā, un izbraukumfilmēšana uz vairākām dienām ainavu papildina ar izplosītu koferi istabas vidū.). Lai gan jau pāris nedēļas esmu atgriezusies normālā režīmā, ar brīvdienām vienalga nebiju pārāk bagātīgi apveltīta - un tajās arī nebija nedz spēka, nedz iedvesmas kaut ko īpaši kārtot - tikai savākt lielāko neprātu. Taču šodien bija laiks, iedvesma un spēks (obligāti 3 nosacījumi kārtošanas procesam) un kopējais skats jau ir tuvu uzvarai.
Uzmundrinošu sveicienu atsūtīja arī mans dzīvokļa remontētājs - sparīgi mazgājot traukus, biju nolējusi grīdu ar ūdeni un no blakusesošās meistara neiezemētās veļasmašīnas saņēmu dažus draudzīgus strāvas stimulējumus.
Pie tam mana stilīgā mājokļa stilīgo kārtošanu papildina stilīgā dziedātāja Florence (ar mašīnām), plānā ir satikšanās ar draudzeni, McDonalda saldējumi, alkoholiski kokteiļi un pastaiga pa ezermalu. (It kā) ir vasara, es mīlu savu (ārkārtīgi nogurdinošo, bet lielisko) darbu, galvā briest skaisti plāni un esmu priecīgā vai mierīgi harmoniskā noskaņojumā. Ir labi. Ļoti.
1 komentārs:
Stringu izlidināšana ir tikai prāta pazīme, nevis kaut kas saistīts ar vecmeitām (:
Arī manā skapī tās ir palikušas vien viena vai divas, specapģērbiem, kur bez tādām nevar iztikt, bet visas pārējās - šortiņbikšeles vai kokvilnenes ar mīlīgiem zvēriņiem.
Un neticēsi - šortiņi vīrietim patīk vislabāk (kas patiesībā arī mani uzveda uz šī brīža veļas sastāvu skapī), vienmēr atskan "rrr", kad tos uzvelku, tā ka - viss tikai vēl priekšā, Stīna (:
P.S. Kad brauksim dārzā sauļoties ar suni, dzert šampi, lasīt grāmatas vai darīt NEKO? (: Un vēl sarunāsim, lai vīrs izvizina ar moci... M? (:
Ierakstīt komentāru