Vīīī!

Šodien līdz pieciem dienā manā vēderā bija nonākusi tikai mazā paciņa kefīra un, pateicoties Ilonas draudzībai, viens biezpiena sieriņš. Tādēļ beidzot nonākot pārtikas veikalā, iespējams, beidzot sapratu tos šausmīgi nogribējušos vīriešus, kas sienas klāt katrai būtnei, kas kaut reizi mūžā ir uzvilkusi svārkus. Katra piena nodaļā atrodamā paciņa lika tecēt siekalām, zivju nodaļa padarīja mani ārkārtīgi nervozu un augļu un dārzeņu stendos man gandrīz aizbrauca jumts - katrs vedžetablis likās neprātīgi iekārojams, pat vissakaltušākais ķiplociņš.

Tā paša iemesla dēļ grāmatveikalā nespēju sevi atturēt no vienas pavārgrāmatas iegādes ("Grilēsim" - brīnišķīgas bildītes ar gaļu - un ārkārtīgi kārdinošas receptes, vēl plānā arī ir tās pašas sērijas salātu grāmata - kūku grāmata man jau ir). Bet arī grāmatveikalos es jūku prātā, izsalkusi vai nē - tūliņ ķeršos klāt arī šodien iegūtajai Jāņa Klētnieka grāmatai "Svētie noslēpumi", kur papildus visam par seno Ēģipti, manai senai kaislībai, ir arī ārkārtīgi interesantas ziņas par Šumeru un Babiloniju.
Vēl izpriecājos par milzu "Kristīgā māksla un arhitektūra Eiropā no viduslaikiem līdz mūsdienām" izdevumu, kas gan manā plauktā nenonāks, jo: 1)sabruktu plaukts, 2)man nav brīvu 90 latu (bet dāvināt man šo grāmatu drīkst).
Vispār jau mūsu ģimeni grāmatveikalos laist nevar, jo tētis no turienes iznāca ar 3, mamma - ar vienu un es ar divām grāmatām - bet mēs ļoti valdījāmies. Es mierīgi varētu izpirkt ceturtdaļveikalu, tētis otru ceturtdaļu, mamma arī piemestu sev interesējošo un pāri paliktu tikai krievu bērnu grāmatas un dāmu romāni(kaut arī tos var lasīt, ja nu ir ikurāt burtu trūkums organismā un romantikas trūkums dzīvē).

Labā ziņa - esmu atkal apmierināta ar dzīvi - jo esmu dabūjusi savu akūti nepieciešamo filmēšanu devu (apmēram mēnesis gandrīz nonstopā, pārgurums un laime neprātīgi);
- filmēšanu dēļ notievējusi;
- ir jau pirkstu galos sajūtama vasara.
Čolka tiek ignorēta, tā arī pagaidām ir lielākais raižu cēlonis manā mūžā -  grēks būtu sūdzēties!