 |
| LOVE. īpaši, jo izspūris, ar šķību smaidu un vienu uzaci gaisā, tāpat kā man. |
Kā lai cilvēks uzpīpo, ja mājās nav sērkociņu/šķiltavu, jo biežāk kā reizi pusgadā tie nav nepieciešami? Nācās piesmēķēt no plīts riņķa.
Pīpošanas kāre šoreiz (iepriekšējo reizi taisījos pīpēt un nākamajā dienā iet uz jogu. Neizdarīju nedz vienu, nedz otru) uznāca, jo pārāk daudz skatos sliktas filmas. Šogad esmu noskatījusies jau ne mazāk kā septiņas (un nezkuro reizi Hariju Poteru, kas arī nav nekas izcils) un kaut ko noteikti jau vairs neatceros. Sanāk dienā vismaz pa filmai.Šodien bija "Ruma dienasgrāmatas" un vienu filmu ar manu jauno sirdsāķīti - aktieri Ian Somerhalder, esmu viņā nopietni samīlējusies, jo "dzīvu", tas ir, manā apkārtnē esošu normālu (nerunājot nemaz par lieliskiem) puišu nav. Kā arī, turpinu skatīties romantiskas komēdijas un raudāt to laikā. Ne pārāk labs ieradums.
Vienīgais saules stariņš šajā skumju ielejā, kas kliedē manas skumjas, ir jaunais "Kāruma" grieķu jogurts. Bēdīgi, ka bēdas jāmērcē bezpiedevu jogurtā, lai arī cik krēmīgs, maigs un lielisks tas nebūtu.
Šodien, braucot mājās no kino, iegrimšanu grāmatā ( "Viņa un viņš", Žorža Sanda) traucēja dāma, kas pretējā krēslā ar aizrautīgu prieku stāstīja savai draudzenei, kā mēģinājusi piedabūt divus nepazīstamus puišus apmeklēt baznīcu. Arguments: ja neiesiet uz Dievnamu, pēc nāves nokļūsiet ellē (ievērot: jo neies uz baznīcu, nevis nebūs labi cilvēki). Man gribējās iesaukties, ka elle taču pastāv divās vietās: šeit uz zemes un mūsu prātos, līdz ar to pēc nāves tur nemaz nav iespējams nonākt! Pēc tam, kad biju sapratusi, ka nekāda lasīšana nesanāks un iebāzusi grāmatu somiņā, apcerīgi raudzījos pa logu, piepēši manu sirds atrašanās vietu par vismaz 20 cm uz augšu mainīja un ritmu smagi paātrināja svētās ganes draudzene, piebāžot reliģiska satura brošūriņu ar uzrakstu "kā ateiste Jeļeņa/Tatjana atgriezās pie Tēva" (vai tamlīdzīgi) man pie deguna un piedāvāja palasīt. Laipni atteicos, paskaidrojot, ka neesmu īstā mērķauditorija.
Esmu reinkarnācijas teorijas piekritēja un karmas atbalstītāja, tikko esmu izlasījusi 2 grāmatas par šīm tēmām ("Hologrāfiskais visums", tur vēl par daudz ko citu un "Reinkarnnācija. Edgara Keisija stāsts") un šobrīd mēģinu pārvarēt savu nepatiku pret cilvēku sugu. Nepatiku, jo nespēju saprast visas tās nelietības un sīkos nesmukumus, pat elementārās pieklājības trūkumu, kas sastopams tiiiiik bieži. Un man ir grūti iemīlēt cilvēkus "tādus, kādi viņi ir". Vismaz tad pati cenšos būt tik laba, cik spēju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru