Krievu sezonas

Jugla pad. laikos. Tā "dekoratīvā" pannostaba atliekas vēl atceros. Bilde no Facebook.

Arī Jugla. Man šķiet, mana māja tur dziļāk, aiz tām, kas slīpi uzceltas. Bilde joprojām no Facebook, Karinas Grinenko albuma. Tikai tur pārāk daudzi "patīk" un aizdomīgi komentāri pie, piemēram, ļeņina pieminekļa. Esmu nacionāliste, jā.

The same Jugla, the same avots. Tagad tur reizēm aizeju pabarot pīles (kaut viņas no tādiem barotājiem jau gandrīz plīst aiz treknuma).

Turpat, no turpatienes. Kuģīti atceros, patika, vilināja.

Vienmēr domāju, ka man negaršo hurma. Garšo gan, izrādās!

Tā filmēšana, kurā parādos bezmaz katru dienu uz pāris stundām (un parasti lielākais darbs ir grima kofera staipīšana, un pat tas man ir jāprasa - lai justu vismaz kādu sevis lietderību) ir krievu seriāls. Tā ka nācās mēģināt atcerēties krievu valodu, jo vismaz puse komandas ir no Krievijas.Un to pusi es arī ne vienmēr saprotu. Bet toties tiku nopūderēt degunu un noglāstīt matus (un iedot kasti - nejautājiet kāpēc, sarežģīti) kādam viņu zvaigznonim.

Un vēl frizierskolā sākās griešanas nodarbības (un, protams, jau pirmajā reizē, pat ne stundu no pirmās šķēru paņemšanas rokās es jau sev tā kārtīgi iešņāpu. Nezinu, kas būs, kad sāksim mācīties filēt ar bārdasnazi - Kventin Tarantino, Tavs Kill Bill ar tā šķīstošo asiņu cisternām būs tikai bāla atblāzma no notiekošā blakus man). Un ļoti nepatīkams pārsteigums - jauniepazīstinātā pasniedzēja sāka runāt krieviski. Un tikai krieviski. Protams, sākās cepiens, ne tikai man, bet arī vairākām citām kursabiedrenēm, kuras tik labi nezina šo valodu.
Tad izrādās, ka meistare ir superduperūberkruta un solās runāt arī latviski, tikai pirmajā reizē sakautrējusies. Lai nu tā būtu, skatīsimies. Bet es tikmēr izmantošu iespēju un mēģināšu atgūt kaut kripatiņu no nekad-pārāk-labi-nezinātās-un-vēl-vairāk-aizmirstās valodas. Iespējas man tagad ir, ui, kā ir!

 Interesanti, ka man neizdevās iefiltrēties kino ne kā operatam, ne kā mākslai, kā tērpu mākslai arī īsti līdz galam ne pārāk. Bet ar grimu - nu ne gluži žviukts un gatavs, bet tā diezgan ātri esmu piekļuvusi kino sirdij. Hm, tad varbūt tiešām daru to, kas jādara?

Un es būšu skolotāja. Vienu murdziņu par to jau redzēju, gan jau drīz sekos nākamie... bet tomēr brīnos, kur man iekšas ko tādu uzņemties.