Šodien nodarbojos ar sinhrono gulēšanu - paralēli visam, ko daru, guļu. Man ir klusas aizdomas, ka tas ir lietainā laika dēļ un tālab mani sāk mākt šausmas par "īsto" rudeni (jo tas, kas notiek ārā pēdējo mēnesi arī ir rudens, tikai tērpies vārdā "augusts" un tādēļ, lūk, skaitās vasara) un tā lietiem - tad takš es gulēšu nepārtraukti!!!
Turpinu skatīties romantiskas komēdijas un neprātīgi bimbot to laikā. Esmu piebeigusi Sex and the City - visas sezonas, abas filmas un nopludinājusi tik daudz asaru, ka ar to daudzumu varētu appludināt Manhetenu, ja Irēna to nebūtu izdarījusi manā vietā. bet pārējā laikā jūtos lieliski, mans labais garastāvoklis ir atpakaļ uz palikšanu, mans sliktais garastāvoklis nosvīda pēc pāris dienu paspokošanās.
Sāku ticēt karmai. Sestdien nokrāsoju pusi (priekšpusi) savas draudzenes - trenējos bodīārta konkursam Pēterburgā (jā, Tu atceries pareizi, man riebjas bodīārc, bet to piedalīšanos konkursā arī varētu uzskatīt par tādu likteņa jociņu, sak', nepatīk, nekas, še Tev!), viņa, nabags pusstundu pēc tam dušā to visu kasīja nost. Bet vismaz ar tīru švammi, foršu dušas želeju un labu ķermeņa krēmu pēc tam.
Nu lūk, un dzīve iekārtojās tā, ka pirmdien bodīārta modelis biju es, nokrāsoja mani gandrīz visu (dibens palika neskarts, kā arī plaukstas un pēdas), pie tam - zilu. Indigo zilu. Jā, arī seju.
Nu labi, bija tur arī daži putniņi un puķītes, bet viss pārējais bija zils.
Tas notika manā grima skolā un tur, protams, klejoja apkārt arī manas pasniedzējas. Neesmu tāda briesmīgi kautrīga (lai gan - kā kurā situācijā), par to, ka man ir plikas ( un ZILAS) krūtis, satraucos tikai mazliet, bet par to, ka man ir gandrīz pliks dibens (ja stringbiksītes skaitās) man gan bija neērti.
Izrādījās gan, ka sākumā manas pasniedzējas (ZILO) mani nemaz neatpazina (tad ta brīnums), mani nodeva mani smiekli (tas laikam nozīmē, ka es nodarbību laikā pārāk daudz/traki/jocīgi/kaitinoši? smejos, ja jau pēc tiem mani atpazina tajā (ZILAJĀ) brīnumā, par ko es biju tapusi.
Pēc tam izmantoju skolas dušu, kas īpaši paredzēta šādiem gadījumiem un iepludināju Rīgas kanalizācijā 200 litrus zila ūdens un puskilogramu gliteru. Mazgājos es ar lietotu švammi (bez tās tie būtu 500 litri ūdens) un šampūnu, jo dušas želeja bija beigusies un mājās braucu ar rozīšu un putnu formā esošām sarkanām švīkām uz dekoltē, jo man acīmredzot ir alerģija no gliteriem.
Pasākums tomēr bija interesants, krāsotājmeitene forša un labs darbs padarīts - izpalīdzēts tai pašai minētajai krāsotājmeitenei nolikt ieskaiti.
Diez, ko es saņemšu par to, ka rīt atkal krāsošu ciet vienu zaķi, tikai šoreiz - visu! Varbūt svētdien "Dziedošo ģimeņu" grimēšanā iegūtās muguras sāpes var uzskatīt par izpirkumu? Lūdzu???
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru