Šodien ar Ilonu pie Arsenāla mājas no sniega izrakām mana vectēva bisti (nu labi, granīta galvu) no sniega čupas, lai viņš var redzēt, kā putni (zvirbuļi) lido un rīts (ar paģirainiem mājāsgājējiem no alus arsenāla) aust.
Pēc viņas specpasūtijuma pastāstīšu divas lietas:
Sāku iet vēl vienā grima skolā (mans draugs R. tādēļ domā, ka esmu traka. Vispār es viņam piekrītu, bet ne skolas dēļ) un man (par lielu un patīkamu pārsteigumu,)tur šodien pievienojās arī Ilona. Un - tā skola atrodas vienu stāvu virs "Lido". Ai, ai, ai, mūsu skaistās figūras!
+ man ļoti garšo marinēti gurķi (Sālīti arī. Par skābētiem neesmu informēta, jo nezinu, vai tādus vispār kādreiz esmu ēdusi). Kad biju maziņa, vienās kāzās izēdu VISUS marinēto gurķu traukus uz garumgarā galda.
Tā ka tas, ka šodien staigāju ģībdama UN esmu traka uz gurķīšiem, visdrīzāk nenozīmē neko tādu, ko varētu nodomāt. Un slikta dūša man šorīt bija tapēc, ka nežēlīgi agrā rīta stundā (8:45) mēģināju iestūķēt savā aizmigušajā puncī brokastis, kurām viņš itin nemaz nebija gatavs.
Un tā kā staigāju pusģībusi visu dienu, tāda pa pusei nepieskaitāma, rakstot daži burti liekas pavisam nepareizi. Raksu un uzrakstu, bet tad izlasu un domāju - cik jocīgi, izskatās taču galīgi šķērsām! Rakstīju pazīstamai meitenei apsveikumu un mani traki mulsināja viena locījuma galotnes. Man šķiet, viņas pat par mani uzjautrinājās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru