18 janvāris, 2011
I'm back and alive
Pagājušo piektdien beidzot nopirku triecienurbi. Visu meiteņu sapni, ja nezināji.Biju pārlaimīga. Nopietni!
Tā kā mājās biju ar 10tiem vakarā, nevarēju sākt iemēģināt tūlīt, taču nākamajā rītā, tiklīdz acis bija vaļā, metos pie jaunā rīka izmēģināšanas (un to darbu, kas urbja trūkuma dēļ bija atlikti no 3mēnešiem līdz pat kādiem 3 gadiem). Un pēc 4 minūtēm un pusotra cauruma izborēšanas betonā es to aparātu nobeidzu.
Grandiozi.Tagad mokos bēdās (ka darbs neiet uz priekšu), vainas sajūtā (jo to dzelzi nevar nopirkt par piecīti un man nav ne jausmas, cik maksās remonts) un "esmu-galīgi-stulba"sajūtā, jo nākamajā dienā atklāju, ka mēteļa, kuru šuju, oderē ir apmēram sprīdi plats auduma iztrūkums un es nespēju saprast, kā esmu to dabūjusi gatavu, JO VISU DARĪJU (cik atceros no lietišķo laikiem) PAREIZI!!!.
Mana piena sēne ir sajukusi prātā un dara visu, lai nojūgtos arī es.
Man tuvojas mana 27. dzimšanas diena. Arī tas, iespējams, palīdzēs pie prāta zaudēšanas.
Tātad ir diezgan droši, ka dz.d. svinēšu trakomājā. Vismaz jūs zināiet, kur jānāk ciemos, tās adrese ir lieliski zināma ikvienam, jē!
Vakar pēc grima skolas nebiju Lido. Šodien kauli duras ārā no miesas.
Pierakstijos twiterī. Boring.
Uzzināju, ka blogot ir forši. Jē!
Man iedeva izlasīt Bada spēles. Izlasīju. Bibliotēkā pierakstījos rindā uz otro.
Man iedeva izlasīt Krēslas sērijas otro grāmatu. Izlasīju. Bibliotēkā paņēmu pirmo.
Četri augšējie punkti liecina, ka veiksmīgi iekļaujos mūsdienu popkultūrā, labāk vēlāk, nekā nekad. Bērnībā vienmēr biju baltais zvirbulis.
Ā, vēl pie popkultūras labi klāt der fakts, ka pirmo reizi mūžā nopirku bēšīgu apģērba gabalu ( bēšs šobrīd fašionistām ir ļoti modē). Man šī krāsa agrāk riebās. Un cilvēki, kas to nēsā, arī.
Māri Anton, Tavs pēdējais ieraksts tiešām ir gay. Un bilde vispār ir nāvējoša (Pati par sevi ir ok, bet puiša blogā? Fail.). Un tā kā Tu blogeri esi atmetis, tad šo neizlasīsi, to neuzzināsi un nomirsi nevainīgs, jo neviena meitene pēc šāda ieraksta ar Tevi neielaidīsies. (Piedod, mammu!)
Pēdējās nedēļas laikā esmu noskatījusies 3 filmas ar Džulianu Mūru (un mani gaida vēl arī ceturtā), visas (arī tā 4tā) ar plikiem vīriešu dibeniem, incestiem, homo- vai biseksuālām attiecībām, laišanu pa labi, kreisi un uz visām citām pusēm, Rihardam ir trauma uz mūžu, bet es pārdomāju aktrises lomu izvēli.
Bet visas filmas bija labas.
Cītīgi šuju, grimēju un cenšos nejust traktorus un buldozerus, kuri nepārprotami pa naktīm braukā pa mani - no pārāk laba miega sabraukta ziloņa sajūta nerodas.
Filmēšanas laukumā esmu dieviete - māksloju, saslēdzu prožektorus UN vēl vienkāršu lauku puisi ar savām grima otām pārvēršu rokzvaigznē. Jē!
Esmu Etsy.com atkarīgā. Labi, ka man nav naudas, lai tur kaut ko iegādātos.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
6 komentāri:
ko tad tu tam urbim nodariiji?
L'A
Piekausēju rokturi pie kustīgās daļas. Izdevās gan atlauzt, bet nevar vairs iestiprināt urbi tanī caurumā:)
L.A., es nevaru pierunāt blogot arī Tevi?
Pirmkārt, apsveicu ar pievienošanos twittersaimei.
Otrkārt, es sekoju līdzi visiem blogiem, kas mani interesē, pat ja bloggeri vairs neizmantoju (RSS ir baigā fīča)
Treškārt, mazās kūst, viens gejīgs ieraksts neko nemainīs.
Bučas! Gaidi ciemos!
Nu nē, sacerējumi man nekad nav padevušies.
Tad jau labāk kādu etīdi nospēlēt un publicēt youtubē. :)
L'A
Un par bildi– pēdējā laikā patīk smēķējošu dāmu bildes. Ļoti ļoti.
Ierakstīt komentāru