24 janvāris, 2011

The Stina is in Your Place



Reku mazliet modīgs, mazliet interjerīgs un mazliet kulturāls ieraksts ar bildēm par vienu pasākumu, kur biju un bišķi pabildēju. Jā, man ļoti patīk mans jaunais fotoaparāts, jā, viņš (nevis "tas") mani iedvesmo.


Un skicēju normālu logo tam blogam. Šitam arī.

Arlabunakti, esmu pūderotu un ruļļu zvērs. Un matulakas maniaks.

18 janvāris, 2011

I'm back and alive




Pagājušo piektdien beidzot nopirku triecienurbi. Visu meiteņu sapni, ja nezināji.Biju pārlaimīga. Nopietni!


Tā kā mājās biju ar 10tiem vakarā, nevarēju sākt iemēģināt tūlīt, taču nākamajā rītā, tiklīdz acis bija vaļā, metos pie jaunā rīka izmēģināšanas (un to darbu, kas urbja trūkuma dēļ bija atlikti no 3mēnešiem līdz pat kādiem 3 gadiem). Un pēc 4 minūtēm un pusotra cauruma izborēšanas betonā es to aparātu nobeidzu.

Grandiozi.Tagad mokos bēdās (ka darbs neiet uz priekšu), vainas sajūtā (jo to dzelzi nevar nopirkt par piecīti un man nav ne jausmas, cik maksās remonts) un "esmu-galīgi-stulba"sajūtā, jo nākamajā dienā atklāju, ka mēteļa, kuru šuju, oderē ir apmēram sprīdi plats auduma iztrūkums un es nespēju saprast, kā esmu to dabūjusi gatavu, JO VISU DARĪJU (cik atceros no lietišķo laikiem) PAREIZI!!!.

Mana piena sēne ir sajukusi prātā un dara visu, lai nojūgtos arī es.

Man tuvojas mana 27. dzimšanas diena. Arī tas, iespējams, palīdzēs pie prāta zaudēšanas.

Tātad ir diezgan droši, ka dz.d. svinēšu trakomājā. Vismaz jūs zināiet, kur jānāk ciemos, tās adrese ir lieliski zināma ikvienam, jē!



Vakar pēc grima skolas nebiju Lido. Šodien kauli duras ārā no miesas.
Pierakstijos twiterī. Boring.

Uzzināju, ka blogot ir forši. Jē!

Man iedeva izlasīt Bada spēles. Izlasīju. Bibliotēkā pierakstījos rindā uz otro.

Man iedeva izlasīt Krēslas sērijas otro grāmatu. Izlasīju. Bibliotēkā paņēmu pirmo.

Četri augšējie punkti liecina, ka veiksmīgi iekļaujos mūsdienu popkultūrā, labāk vēlāk, nekā nekad. Bērnībā vienmēr biju baltais zvirbulis.
Ā, vēl pie popkultūras labi klāt der fakts, ka pirmo reizi mūžā nopirku bēšīgu apģērba gabalu ( bēšs šobrīd fašionistām ir ļoti modē). Man šī krāsa agrāk riebās. Un cilvēki, kas to nēsā, arī.

Māri Anton, Tavs pēdējais ieraksts tiešām ir gay. Un bilde vispār ir nāvējoša (Pati par sevi ir ok, bet puiša blogā? Fail.). Un tā kā Tu blogeri esi atmetis, tad šo neizlasīsi, to neuzzināsi un nomirsi nevainīgs, jo neviena meitene pēc šāda ieraksta ar Tevi neielaidīsies. (Piedod, mammu!)

Pēdējās nedēļas laikā esmu noskatījusies 3 filmas ar Džulianu Mūru (un mani gaida vēl arī ceturtā), visas (arī tā 4tā) ar plikiem vīriešu dibeniem, incestiem, homo- vai biseksuālām attiecībām, laišanu pa labi, kreisi un uz visām citām pusēm, Rihardam ir trauma uz mūžu, bet es pārdomāju aktrises lomu izvēli.

Bet visas filmas bija labas.

Cītīgi šuju, grimēju un cenšos nejust traktorus un buldozerus, kuri nepārprotami pa naktīm braukā pa mani - no pārāk laba miega sabraukta ziloņa sajūta nerodas.

Filmēšanas laukumā esmu dieviete - māksloju, saslēdzu prožektorus UN vēl vienkāršu lauku puisi ar savām grima otām pārvēršu rokzvaigznē. Jē!

Esmu Etsy.com atkarīgā. Labi, ka man nav naudas, lai tur kaut ko iegādātos.

06 janvāris, 2011


Šodien ar Ilonu pie Arsenāla mājas no sniega izrakām mana vectēva bisti (nu labi, granīta galvu) no sniega čupas, lai viņš var redzēt, kā putni (zvirbuļi) lido un rīts (ar paģirainiem mājāsgājējiem no alus arsenāla) aust.

Pēc viņas specpasūtijuma pastāstīšu divas lietas:

Sāku iet vēl vienā grima skolā (mans draugs R. tādēļ domā, ka esmu traka. Vispār es viņam piekrītu, bet ne skolas dēļ) un man (par lielu un patīkamu pārsteigumu,)tur šodien pievienojās arī Ilona. Un - tā skola atrodas vienu stāvu virs "Lido". Ai, ai, ai, mūsu skaistās figūras!

+ man ļoti garšo marinēti gurķi (Sālīti arī. Par skābētiem neesmu informēta, jo nezinu, vai tādus vispār kādreiz esmu ēdusi). Kad biju maziņa, vienās kāzās izēdu VISUS marinēto gurķu traukus uz garumgarā galda.

Tā ka tas, ka šodien staigāju ģībdama UN esmu traka uz gurķīšiem, visdrīzāk nenozīmē neko tādu, ko varētu nodomāt. Un slikta dūša man šorīt bija tapēc, ka nežēlīgi agrā rīta stundā (8:45) mēģināju iestūķēt savā aizmigušajā puncī brokastis, kurām viņš itin nemaz nebija gatavs.

Un tā kā staigāju pusģībusi visu dienu, tāda pa pusei nepieskaitāma, rakstot daži burti liekas pavisam nepareizi. Raksu un uzrakstu, bet tad izlasu un domāju - cik jocīgi, izskatās taču galīgi šķērsām! Rakstīju pazīstamai meitenei apsveikumu un mani traki mulsināja viena locījuma galotnes. Man šķiet, viņas pat par mani uzjautrinājās!

05 janvāris, 2011

Jā.




Mana vannasistaba ož pēc puraviem ar majonēzi,

no rīta kāds kaimiņš pusotru stundu URBA bez žēlastības (un pārtraukuma),

manā guļamistabā līst lietus (kaut dzīvoju ceturtajā no pieciem stāviem un ĀRĀ NELĪST, kā varbūt būsiet pamanījuši, bet gan SNIEG. Un ir mīnusi. Nu labi, -1, bet tomēr). Un man vēl esot mierīgi. Citiem kaimiņiem (5.stāvā) līst tērcīte no viesistabas lampas, burvīgi!

Sētniece laiž haļavu un namu pārvalde arī.

Beidzot sāk atmosties tā temperatūra, ar ko staigāju jau mēnesi, un darīt grēka darbus,

man ir sametušās mistiskas izcelsmes pumpas (savas glutēnpumpas jau atpazīstu, viņas metas uz sejas un NENIEZ!).


Bet ja tā turpināsies, man ir cerība uz jaunām tapetēm ar papagaiļiem guļamistabā. Kad tagadējās būs nopuvušas.

04 janvāris, 2011

Šodien biju pie šīs burvīgās meitenes




un no šāda paskata



pārtapu šitādā. Sen jau bija plānā.



nekad man nav bijuši TIK ĪSI mati. Bet izskatās lieliski. Diez kā būs, kad izmazgāšu un viņi, protams, sacirtosies!
Un man vajag deguna plastisko operāciju. Tāds traki līkumoc!