ir pārņēmis manu miesu un garu. Kā jau minēju, pa ceļam uz somiju mani noķēra slimība un joprojām nelaiž vaļā.Pie tam, beidzot pēc ilgiem laikiem atkal man viss pohuj un ir slikts gara stāvoklis (a.k.a. mood).
Vakar vakarā manam draugam, kurš jau divas dienas bija kopis galīgi slimo mani, uzvedies 97% eņģeliski un es pat apsvēru tomēr dzīvot kopā ar viņu līdz nāve mūs šķirs, piektdienas vakara drudzis lika pamest manu viesmīlīgo ligzdiņu (nekas banālāks man vairs nenāk prātā) un doties papildināt savu asiņu sastāvu ar krietnu devu alus/šņabja/viskija kopā ar draugiem.
Principā pret alkoholizēšanos man nav iebildumu, ja tas notiek saprātīgi reti un saprātīgos daudzumos. Bet šis nav tāds gadījums.
Lai kā arī būtu, varbūt egoistiski, varbūt raksturīgi sievišķīgi riebīgi sadusmojos, ka viņš savu slimo (un tanī brīdī neprātīgi klepojošo (ka šķita - tiks izklepots kāds iekšējais orgāns un ar to izsists logs)),mīļoto meiteni iemaina pret stulbus jokus taisošiem bērnišķīgiem džekiem.
Anyway, alkoholizācija notika, bet es nepārtraukti, skaļi un kaislīgi klepoju vēl pusstundu pēc sava liderīgā medbrālīša aiziešanas un domāju, ka tūlīt mani nolinčos kaimiņi par naktsmiera traucēšanu.
Iedvesmas nav, koka pie mana loga arī vairs ne, klepus gan.
Viss apnicis. Skatīšos The Devil Vears Prada un ēdīšu zefīrus, bet nezinu, vai palīdzēs.
Pēc gājiena uz aptieku pēc niknākām pretklepus zālēm (bet tur, lūk, bija inventarizācija un durvis slēgtas, stīna, vari iet ieskrieties un pieklepot pilnu vannu), bibliotēku un veikalu jūtos kā no pirts iznākusi - slapja, karsta un ļengana bezgala.
Attēlā augšā vienas no manām mīļākajām lampām uz zemeslodes, kas pie tam, šobrīd lieliski atbilst manam noskaņojumam. Priekā!
1 komentārs:
devil wears prada noteikti palīdz, modītes kaut vai! :)
Ierakstīt komentāru