āāā,

un mati joprojām ir galīgā nejēgā. Bet vismaz vaļā palaista pričene  (ko daru gan tikai, kad esmu viena - un tumsā) izskatās pēc Mika Džegera vai Fredija Merkūrija griezuma 70tajos - kaut vīriešu, tomēr stilīgu vīriešu.

Ā,

un man, protams, arī nav, ko vilkt.

Viss ir slikti

Man ir melnie, tas, kas šobrīd notiek ārā, mani vienkārši tracina ("vasara" tā saucamā, kas taisās būt tieši tāda pati, šķiet, līdz septembrim, kad, protams, laiks paliks sliktāks - nē, tā jau vairs nevar būt, tikai aukstāks), frizierskolu nevaru paciest, strādāju kā mazais ezis, bet naudas vienalga nav, lēnām atkal uzbarojos (kaut neēdu neko īpaši uzbarojošu, nu labi, izņemot Jāņus, bet tie jau sen kā pagājuši), mācos tiesībām un, kaut savā grupā izcēlos ar superduperzināšanām, nolikt pat skolas eksāmenu vienalga neesmu spējīga, loves nav un iedvesmas arī nē.
Vismaz grāmatas lasu. Tikko piebeidzu par Raini un Aspaziju. Riebīgs, egocentrisks pinkšķis tas čalis bijis, vēl sliktāks par mani.

Šodiena zināmā mērā jāuzskata par sēru dienu, jo kātojot māju, ar mierīgu sirdi sagriezu gabaliņos un nosūtīju uz miskasti lielāko daļu savu stringbiksīšu, kuras nenēsāju jau krietni sen (vien paretam pāris mīļākās). Pieļauju, ka ar šo aktu varu sevi oficiāli pasludināt par vecmeitu, jo tagad man ir gandrīz tikai "lielās" bikšeles. Un, lai cik skaistas tās arī nebūtu, tās liecina par vecuma pienākšanu (vai bērna prāta atgriešanos, kas būtībā jau ir viens un tas pats).

Apbrīnojamā kārtā beidzot esmu tikusi pie kārtošanas. No "Mūsmāju" bildēšanas kārtošanas ļoti ilgi kārtība bija palikusi, taču tad man bija mēnesis filmēšanu ar kādām 3 brīvdienām pa vidu (kas nozīmē: ja filmēšana vispār ir Rīgā, no mājām tu tiec savākts sešos no rīta, visu dienu strādā, mājās esi divpadsmitos naktī, pa taisno gultā, no rīta atkal pirms savākšanas sešos izkrati savu grima somu un friziersomu uz grīdas un izlasi to, kas būs vajadzīgs šodien. Piektajā dienā izskatās kā pēc bumbas eksplozijas, mēneša beigās - pēc atomsprādziena. Ā, un izbraukumfilmēšana uz vairākām dienām ainavu papildina ar izplosītu koferi istabas vidū.). Lai gan jau pāris nedēļas esmu atgriezusies normālā režīmā, ar brīvdienām vienalga nebiju pārāk bagātīgi apveltīta - un tajās arī nebija nedz spēka, nedz iedvesmas kaut ko īpaši kārtot - tikai savākt lielāko neprātu. Taču šodien bija laiks, iedvesma un spēks (obligāti 3 nosacījumi kārtošanas procesam) un kopējais skats jau ir tuvu uzvarai.
Uzmundrinošu sveicienu atsūtīja arī mans dzīvokļa remontētājs - sparīgi mazgājot traukus,  biju nolējusi grīdu ar ūdeni un no blakusesošās meistara neiezemētās veļasmašīnas saņēmu dažus draudzīgus strāvas stimulējumus.

Pie tam mana stilīgā mājokļa stilīgo kārtošanu papildina stilīgā dziedātāja Florence (ar mašīnām), plānā ir satikšanās ar draudzeni, McDonalda saldējumi, alkoholiski kokteiļi un pastaiga pa ezermalu. (It kā) ir vasara, es mīlu savu (ārkārtīgi nogurdinošo, bet lielisko) darbu, galvā briest skaisti plāni un esmu priecīgā vai mierīgi harmoniskā noskaņojumā. Ir labi. Ļoti.