Joprojām neesmu pavisam tikusi vaļā no melnajiem. Visādi radoši darbiņi sēž uz vietas.
Man ir radusies cerība atpestīt latviešu tautu no Tatjanas Ždanokas - ja pieņemšu vienu darbiņu, man būs iespējams viņai piekļūt un nogalināt.
Vēl slepkavnieciskajā ailītē ietilpst manas pārdomas par alkohola lietotājiem. Nesen sapratu (nebija situācija, kas to speciāli raisītu, vienkārši piepēši radusies atklāsme), ka es, iespējams, spētu alkoholu salietojušās personas galvu ilgi, ilgi sist pret kādu cietu priekšmetu/vai kādu cietu priekšmetu dauzīt pret alkopersonas galvu.
Tumšajā pusē ietilpst arī cacošanās. Šodien, piemērot draudzenes uz pieaudzēšanu gaidošos matus un uzzinot, kur un par cik tādus var dabūt, momentā aizskrēju pirkt liekos matus arī sev. Par laimi, man pašai ir nepareizie mati - par daudz, tādēļ cipars izrādījās lielāks, nekā būtu gatava par šādiem priekiem atdot. Bet man ir aizdomas, ka internets piedāvā saprātīgu ciparu (nu labi, es to šodien uzraku, lai to noskaidrotu) un tas tiešām var beigties ar cacu - Stīnu. Rozā nagulaka man jau ir.
Esmu sākusi adīt. Tā, manuprāt, ir mana vistumšākā un visbīstamākā puse - satrunējušās vecmeitas daļa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru