Esmu atsākusi skatīties labas filmas (un pabeigusi visas 7 Bafijas pret vampīriem sezonas). Protams, bez āķa neiztikt: visu filmu darbība notiek pagātnē, nesenākā - 1960/70to mija (The Doors ar Velu Kilmeru), 20.gs sākums (Dangerous Method - ar Keiru Naitliju, Vigo Mortinsenu un Fasbinderu) un visas pārējās ap 19. gs sākumu - vidu (Bright Star, Wuthering Hights (pie tam divas dažādas versijas vienā dienā), Jane Eyre, The Young Victoria (par karalieni Viktoriju), The Duchess  - tur gan 18.gs., arī ar Keiru Naitliju, ļoti skaistu un labu aktrisi, manuprāt. Pirms tam ir bijušas arī filmas par Koko Šaneli, Becoming Jane (par Džeinu Ostinu) un Merilinu Monro kā arī atkalapskatītas Pride&Predujice un Sense&Sensibility. Visur liela mīla, skaistas kleitas un (99% gadījumu arī neliešiem) labas manieres. Patīkami, jo man patīk visas šīs lietas.

Šodien pārbaudīju pēdas un no veselības iestādes iznācu ar 40Ls vērtām zolītēm zābakos, vājprāts, bet cerams, ka līdzēs un negribēsies griezt nost pēdas pēc 3 stundu stāvēšanas/staigāšanas. (Tās zolītes no manis laupīt gan nav jēgas, būšu aplipinājusi ar savām sēnītēm, tas informācijai, ja kādam arī tādas pēkšņi sakārojas).

Pafrizēju Rīgas Modes nedēļu. Briesmīgi, piemetās alerģija uz šo pasākumu vismaz uz gadiem 4iem. Bardaks.

Tikko pusstundu gludināju (vienus) svārkus - kur man bija prāts uzšūt abpusējos vairāk-kā-saules-griezums brunčus...no burzīgas kokvilnas?!

Joprojām cīnos ar vēlmi nogriezt matus, jo nav vēl izauguši tik gari, cik man gribās. Rrrrrrrrrrrrrr!!!!!!!!

Bet tagad gulēt - rīt skola un grandioza mājas pucēšana.

Diez, vai es 18 gadu vecumā biju tikpat padumja, kā (daļa) šādu meiteņu? Droši vien. Pie tam kaut kādu nieku sirdsgudrības sāku iegūt tikai nesen.

Interesanti, vai tie cimdi, ko pazaudējam, mēdz gulēt tur, kur aizmirsti un ilgoties pēc mums? Man šķiet, jā.

Un kādreiz man būs šāda putnu barotava kā bildē (avots - The Selby is at Your Place).

Krāsainā nedēļa, nē, nedēļas būtu pareizāk.

Man krāsu trakums. Sakārojās visādas krāsainas drēbītes (sprādzienu skatīt manā otrā blogā). Sāku šūt nikni zilu žaketi ar fuksijrozā oderi (melno dēļ gan šobrīd atdusas uz grīdas neizgrieztā formātā) . Mani nokrāsoja manu acu krāsā - zaļibrūnu/brūnizaļu.(un pielika mākslīgo degunu un zodu). Tad nokrāsoja zilu. Seju, kaklu, rokas, pielipināja elfa ausis un aizlīmēja ciet deguna starpacu ieleju. No rokām krāsu kasīju ārā četras dienas. Tad uznāca jau iepriekš minētie melnie. Arī krāsa (un vēl īsti nav beigusies)! Tikko iegādājos lillā bikses, lai zilizaļās nejūtas vientuļas. Nopirku un uzplosīju 3 krekliņus par eternity strēmeļšallēm/kaklarotām rozā, violetā un gaiši dzeltenā krāsā. Šodien priecājos, ka esmu nolakojusi (rozā, briesmas, Stīnai maigi rozā nagi, jūku prātā) nagus, jo krāsojot draudzenei izcili nikni zilus matus, pie reizes nokrāsoju arī savas plaukstas (un skolas parketa grīdu, jēeei!) un, ja nagi būtu pliki, būtu zili uz 3 nedēļām. Ar logu mazgājamo līdzekli gan sāk nākt nost (no rokām, grīdai nelīdz nekas).
Tātad,
zilizaļš (daaaaudz niknāks nekā šeit) un
lillā jau kādu laiku,
zils,
fuksijrozā,
zaļibrūns,
zils (ar tirkīza noskaņu un kristāliņiem),
melns,
atkal violets x2,
atkal rozā,
gaišdzeltens,
cukursalds bārbijrozā,
zils nevaid miris.

Tātad:
violets x3
zils x2
zilizaļš x2
zaļibrūns x1
rozā visāds x3
dzeltens x2 (kursabiedrenei šodien aiznesu brīnumskaistas tulpes, arī dzeltenas)

Iztrūkstošas ir spektra siltās krāsas - jo esmu ziema pēc sezonas tipa un man piestāv aukstie toņi. Nu labi, dzeltens ir silts, bet esmu pievērsusies vēsi dzeltenam. Un oranžs mani vēl nesajūsmina, sarkanais patīk, bet viņa laiks vēl nav pienācis. Varbūt nākošnedēļ. Labprāt nēsātu salātzaļu - a man patīk tikai tā siltās nokrāsas, lūk.

I'm cranky and sad and hopeless, I have had too much of Buffy the Vampire Slayer and that's why i think in english last days, I have a crush on Spike (and Giles a little bit too) and heartache as well 'cause i have noone to share those heartache with. Pardon my french english, if it's wrong, I don't really care tonight. And in coments at article before, where one person agreed to marry me...and then changed his (probably his, not her's) mind. How cheering up is that!?

MEKLĒJU VĪRU

Šodien nav forša diena. Uz skolu knapi aizvilkos, nogurusi un ar sircklauvēm jau kopš pamošanās brīža, tur darbošanās vietā vispirms paskatījos frizurgrāmatu, uzķimerēju vienu pričeni un izpalīdzēju kursabiedrenei divām kursabiedrenēm - vienai praktiski, otrai padomiski. Un šos, par spīti sliktai pašsajūtai, nemaz ne tik sliktos brīžus, piebeidza ziņa, ka pēdējo grimdarbiņu, kuru taisīju skolas vārdā, esmu izdarījusi galīgi šķērsām. Tika pat izmantota frāze "apkaunojums skolai". Protams, sajūta nelaba, skumjas kopā ar mammu gremdēju filmā "Dzelzs lēdija", it kā palika labāk. Bet šobrīd gribas visam atmest ar roku, ja nav no manis jēgas, tad nav ko ķēpāties, ne jāgrimē, ne jāfrizē (to vismaz zinu, ka nemāku), ne jāšuj (un par to zinu, ka šuju sūdīgi - uzšūtās lietas ir ne pašas kvalitatīvākas uz pasaules - toties foršas). Mani divas meitenes ir uzaicinājušas kā komandas biedru grima/matu konkursam, es vēl to apsvēru, bet nu ir skaidrs, ka negribu. Jo neprotu. Vienkārši jāapprec kāds garlaicīgs kretīns, jākopj māja, jādzemdē bērni un jābūt sūdīgai sievai, jo nekā savādāk kā sūdīgi man nekas nesanāk. Tātad, MEKLĒJU VĪRU (vai ieroci, lai nošautos)!

Īsi vs gari - mati!

Es gribu īsus matuuuuusssss!!!! Neļaujiet man apcirpties, jo es gribu arī garus matus - un tā gribēšana mainās ik pa pusstundai pāris sekundēm.

No gariem matiem taču tiiiik labi viskautko var uzvīt - tagad, kad mazliet to sāku prast. Bet īsie vienkārši ir stilīgi - un lieliski piemēroti auskaru atrādīšanai.

Šobrīd man gluži vai zobi sāp no vēlmes nošņikāties, eh!