Pulkstenis ir pustrīs naktī

 un man vēl nav izdevies aizmigt, bet uz skolu es rīt iešu. Pusvienpadsmitos es iedzēru vienu miegazāli un pēc pusstundas - otru un jau 4 stundas gaidu, kad tās beidzot sāks iedarboties. Ripas papildināju ar kakao un biezpiena sieriņu "Kārums", bet nelīdz arī tas. Iespējams tādēļ, ka pa šo laiku, gaidot miegu, izlasīju Bridžitas Džonsas dienasgrāmatas 1. daļu un tagad saprotu, ka kakao un "Kārums" mani ir nolēmuši neprātīgai aptaukošanai.

Nezinu, cik gara ir domāta grāmatas galvenā varone, ja viņas 57kg ir kritiskā resnuma robeža,  jo es esmu 164,5 cm gara un sveru 60kg par spīti tam, ka pēdēj nedēļu gandrīz neko neēdu. Pat sāku panikot, ka atgriežas ne tikai bezmiegs, bet arī vēl senākie draugi - ēšanas traucējumi. Un resnumnolemtība. Un, protams, ar to saistītā dzīve vientulībā, nelaimībā un nāve, esot automašīnas lielumā un svarā.
Un, arīdzan, tas, ka beidzot laimīgi nomirusi nedēļu nogulēšu savā miteklī  un manus kauliņus apskribinās kaķis (nu labi, suns, jo tie man patīk labāk - bet kaķa apskrubināts līķis izklausās poētiskāk, vai ne?)

Varbūt ka man līdzētu:
1)tauku atsūkšana,
2) arī no zoda,
3)deguna iztaisnošana,
4)krūšu palielināšana (jo 75D, acīmredzot, ir par maz veselīgai pašapziņai pustrijos bezmiega naktī pēc neiedvesmojoša dāmu romāna lasīšanas),
5) plakstiņu pacelšana,
6) manikīru, kosetologu, solārijmeiteņu, frizieru, masieru un dietologu armija reizi 3 dienās
7) smadzeņu amputācija (vismaz svaru tas samazinātu, nē?).

Diemžēl B.Dž. izraisa neprātīgu vēlmi pierīties (labi, ka man ledusskapī pēc mana šodienas jaunās, veselīgās dzīves sākuma plāna ledusskapī ir tikai laša fileja, bez eļļas cepti dārzeņi (nu labi, ar eļļu es tāpat gandrīz neko necepu - un ja tomēr, tad ar, maksimums, 3 pilēm uz pannas, mantojums no jau minētajiem ēšanas traucējumiem ar anorektisku ievirzi)), mocarella un grieķu jogurts (daudz, mana jaunā atkarība), tātad, jūs jau būsiet pazaudējuši domu, ko sāku pirms iekavām - pēdējo stundu manis no vāka līdz vākam izlasītā grāmata rosina pierīties, pīpēt mežonīgos daudzumos un lietot alkoholu. Par laimi, alkohols man tomēr nedraud - jo negaršo, bet ar divām pārējām vēlmēm šobrīd cītīgi cīnos. Slikti, ka cigaretes man šobrīd atrodas atvilknes pavēršanas attālumā.

Un šī diena sākās gandrīz cerīgi, pagājušonakt 2 man jau bija izdevies aizmigt, pamodos 11tos (bet tas pēc iepriekšējām pusgulētajām naktīm ir pavisam pieklājīgs mošanās laiks), pāris stundas nespēju piecelties no gultas, bet, kad to izdarīju, ne tikai nostājos vertikāli, bet arī ~15 minūtes no sirds vingroju - un šobrīd mans modinātājs ir uzstellēts uz 7:40, lai pirms skolas atkal pakustētos. Un plānā bija ieviest arī rīta vai vakara meditācijas un gulētiešanu, vēlākais, 11os. Šodien sastādītajā pirkumu sarakstā ietilpst:
suluspiede ikrīta burkānu sulai,
sporta krūšturis (gribu iet uz rokenrola dejām kopā ar Daigu),
kopējais peldkostīms (jo gribu arī iet peldēt un ar divdaļīgo ielecot baseinā, riskēju palikt puskaila, nav vēl izgudrots tāds bikini, kuram gribētos uz manis palikt kā kārtīgam, labi audzinātam bikini pienāktos),
svārki dejošanai (jo ceru atsākt tautiņdeju nodarbības)
un vingrošanas paklājiņš (ikrīta vingrošanai un ikvakara jogai pirms meditācijas).

(P.S. Par visiem šiem labajiem nodomiem, kas gan tikai sagadīšanās pēc uzradušies jauna gada sākumā, izlasiet manu dzīves plānu pirms 1-2 ierakstiem, tur nav pilnīgi nekā par sportu vai veselīgu ēšanu, drīkst skaļi smieties. Es pati to tūliņ sākšu, goda vārds. Un tad izsaukšu psihiatriskos ātros, lai mani savāc, jo tādas idejas manā galvā var liecināt tikai par vienu: smadzeņu atmiekšķēšanās īpaši bīstamā formā)

Acīmredzami kļūstu nožēlojami garlaicīga, jo regulāri tīru zobus, noņemu/uzklāju grimu, pats trakākais - lietoju toniku, uzklāju sejas krēmu - dienas vai nakts, atbilstoši diennakts stundai, sistemātiski nodarbojos ar pašiedves frāžu atkārtošanu un Gaismas un Mīlestības piesaukšanu. Kaut ko mājās sakārtoju un/vai iztīru katru dienu (tas gan , par laimi, nenozīmē, ka pie manis ir kārtīgs. Tikai gandrīz kārtīgs).
Arī tie ir nopietni simptomi iepriekš jau minētajiem smadzeņu darbības traucējumiem smagā formā.
Varbūt jāmēģina sašņorēties un pie trako ārstiem doties pašai, lai ietaupītu valsts līdzekļus.

Vajadzēja skatīties filmu "Little Miss Sunshine", nevis lasīt "B.J.D", tas nu ir skaidrs.