Šodien piecas stundas pavadīju humpalās. Ko tik cilvēki nedara kino vārdā!
Nu labi, mana kādreizējā bērnības humpaltrauma, šķiet, lēnām izzūd (toties sāku ieraudzīt viskautko foršu sev. Šausmas.), bet tiešām tikai mākslas vārdā es to varēju paciest TIK ilgi. Rīt no rīta atkal iešu - visu neatradām.
Staigājām četratā - es, filmas režisors - mans exkursabiedrs operatoros un tagdējais rež. mag. absolvents (ar viņu kopā ir ļoti patīkami strādāt, jo puisim piemīt tiešām laba gaume - un lieliskas manieres), kā arī galveno lomu tēlotāji - 15gadīga meitene un 11gadīgs puisis.
Jutos kā precēta sieviete, 2 bērnu māte. Un trakākais - bija forši!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru