Velo

Nolēmu, ka jānodedzina tas litrs saldējuma, ko vakar likvidēju - kā arī daudz brīva laika ir mani iepriecējis ar jaukiem, liekiem 2kg, tāpēc ķēros pie nopietniem līdzekļiem - velosipēda.
Vakar nobraucu apmēram 11km, šodien kādus 12, ir plāni par maršruta pagarināšanu. Bet, šķiet, rīt ņemšu brīvdienu, jo sāp dibens (bet kā??? Manējais ir bagātīgi apveltīts ar mīkstumu + silikona uzliktenītis sēdeklim, bet vienalga sāp - kā tas ir iespējams!!!???).

Esmu diezgan spilgti sārtā krāsā, nosvīdusi slapja un krietni nogurusi, tāpēc apbrīnoju tos sev zināmos (un arī nezināmos) cilvēkus, kas brauc tādos nelielos 60 -100 km izbraucienos (Lāsma!), skrien katru otro dienu (jā, pazīstu arī tādus - kādus 4 noteikti, šausmas) un katru dienu pievelkas pie stieņa (nu labi, to es gribētu, tikai nav stieņa. Uzdāvināsiet:)?)
Protams, šodien bija vieglāk, nekā vakar, (Un vairs nav sajūtas "vēl-10-metri-un-man-būs-infarkts", bet tas bija pēc izbrauciena pa reljefu mežu. Ļoti reljefu.) toties par tradīciju varētu kļūt mušas noķeršana ar aci.
Atrakcija, protams, ir arī mana (15 gadus pie manis pavadījušā, pirkta lietota par 5 Ls un nekad mūžā neapkopta) riteņa izdotā simfonija.

Pirmkārt, viņam grab abi dubļusargi, īpaši priekšējais - pēc mūsu kopējā lidojuma šovasar.
Otrkārt, grab arī saslēdzējs - kārtīgs dzelzsgabals, ko īsti nekur nevar tā nekaitīgi piemontēt.
Treškārt, ļoti daiļa, maiga (taču aizdomīga - jo agrāk tā nebija) zumēšana atskan no pārslēgumu zobratu bloka,
ceturtkārt, bremzes čīkst vienkārši šaušalīgi. Ja nu kādam piepēši vajadzētu ieskaņot šausmu filmu, manas bremzes specefektu atlasē uzvarētu nešaubīgi.
Piektkārt, jauku ritmu visam uzdod mobilais telefons, kuru šodien iesprostoju pie stūres piestiprinātā no McDonalda bērnu komplekta iegūtā kastītē (uz kuras kādreiz bija Betmena uzlīmīte, bet es 12 gadu vecumā nezināju, kas patisībā ir stilīgi un viņu noplēsu, skāde).

Un es to telefonu tur ieliku, jo vakar viņš, man nezinot gandrīz piebiedēja sirdstrieku manai draudzenei - biju iebāzusi somā uz bagāžnieka un turpināja savu jauno aizraušanos - zvanīt savā arhīvā saglabātiem numuriem pēc paša izvēles (Pats trakākais ir bijis ļoti nopietnā amatā strādājoša dāma - kādu brītiņu pēc pulksten 12tiem naktī - darbadienā. Kauns neprātīgs.).
Nu lūk, atgriežoties pie draudzenes un viņas (gandrīz) sirdstriekas, mans jautrais telefons bija vairākas reizes viņai piezvanījis, viņa, nospriedusi, ka ar mani noticis kaut kas slikts, histēriski mēģinājusi sazvanīt mani atpakaļ un visā pasākumā iesaistījusi arī savu vīrieti - kurš arī histēriski (nu labi, cītiīgi, jo viņš absolūti nav histērisks) bija mēģinājis mani sazvanīt. Totāls dizāsters.

Rīt manai māmiņai vārda diena - t.i. - annual salātu kapāšana smagā formā un pierīšanās finālā. Laikam uz vecāku mājām arī jābrauc ar riteni, lai atpakaļceļā sadedzinātu vismaz 1/100 apēstā.