Pered dz.d. neražas

Šodien bija melnā diena. Vakar vakarā atkal bezmiegs mēģināja pielavīties, centos piebeigt viņu ar 2 tabletēm miega ripu. Nelīdzēja. Iešāvu vēl divas, bet no rīta jutos kā zombijs. Grima kursos vienai meitenei uzskatāmi trīcēja rokas no paģirām, es uzskatāmi lūzu nost.

Vedām ar režisoru Didzi mantas atpakaļ uz nomām ( no piektdienas darbiņa aizsēdējušās). Viena noma pirmdienās ciet, ko bijām piemirsuši, no humpalām, kur jau kopš pagājušās trešdienas medīju oficiālu dokumentu par nopirkto tērpu (arī piektdienai), jau nezkuro reizi solītais čeks ar štampu uc utt utjpr - uz šodienu - NAV. Īpašnieks aizmirsis. Pateicu visu, ko par viņu domāju (jo tā iestāde gluži nav man pa ceļam) un nometu trubu.

Vakarā otri grima kursi. Nāču ar draņķīgu omu, pat tā bišķi ar domu par pinkšķi, jo te visādi strīdiņi jau nezkuro dienu gaisā virmo. Atnesu konfektes. Vēl viena meitene sakarā ar savu dz.d. atnesa klinģeri. Smuki salikām uz šķīvjiem, apsēdāmies rakstīt ieskaiti.

Un tad es nogāzu galdu, kur bija tas viss + divas svaigas, karstas, karstas tējas. Viena no tējām, protams, man uz rokas.

Kamēr es turēju roku zem auksta ūdens, sapūtu ar pretapdeguma putām (un viss ir daudz maz ok), tikmēr meitenes saslaucīja kliņģeri un lauskas no grīdas, bet garastāvokli, jāatzīst, tas neuzlaboja.
Un(tam pašam sapņos ik pa laikam mirstošajam) tētim jaunas, biedējošas veselības problēmas parādījušās.

Sēžu un pīpoju. Un to daru tiešām reti un kad ir tiešām draņķīgi. Dienās būšu šarmants, dzeltens, sažuvis līķis, he he.


Rīt (nu oficiāli jau šodien) taču būs labāk?
Dāvanā gribu kaut ko nepraktisku. Sarkanas bikses, dzeltenu žaketi vai zaļas kurpes ar vardītēm. Nu kaut kā tā.

Papildinājums: vai sniegabumbu, vai diskobumbu (šitādu man tikko) uzdāvināja: