Ha, uztaisīju otru blogu. Jau pirms kādas nedēļas. Šodien ierakstīju pirmo ierakstu un sapratu, ka jāpiestrādā pie tā izskata, tas, visdrīzāk, tuvākajā laikā mainīsies 1000 reizes. Un jāizdomā piedienīgs nosaukums. Tas, protams, mainīsies vēl biežāk, nekā izskats, jo gan lietišķajos mācoties planšešu un tērpu kolekcijas, gan Kultūras akadēmijā filmu nosaukumi man vienmēr nākuši ar šaušalīgām zobu, galvas un visādām citādām sāpēm.
Bet te nu tas ir: o-mystyle.blogspot.com . Gribu tur māksloties, modēties, dizainēties, bilžoties, filmoties, grāmatoties utt, utjpr - likt tur atradumus par visām šīm tēmām un varbūt arī šo to pašas radītu.
Ziniet, kā radās šis o-my? Tam, ka rakstu, patiesībā jāpateicas manam bf (boyfriend) Rihardam, kas toreiz vēl ne tuvu nebija mans bf. Viņš jau rakstīja savu blogu un reklamēja to man. Es izlasīju un man bija, ko teikt (man vienmēr ir, ko teikt. Reizēm pat pārāk daudz), taču, lai pateiktu, bija nepieciešams piereģistrēšanās blogspot'ā.
Tad nu es sev (atkal) teicu: "Stīna, Tev taču vienmēr ir, ko (!)teikt, tad kāpēc gan to neteikt šeit?" un atdevu savu dvēseli nelabajam (nu labi, e-pastu blogspot'am).
Un tad es kādus divus gadus gandrīz tikai klusēju!
Bet par to o-my: dvēseles pārdošanas procesā bija nepieciešams izdomāt nosaukumu un, protams, kā jau minēju, tas manī izraisīja dažādas sāpes un šaušalas piedevām. Un, pirmā frāze, kas man iešāvās prātā, bija: "o-my, man tagad ir jāizdomā kaut kāds (cenzēts) nosaukums?!???".
Un tā radās o-my. O-my style radās apmēram tieši tāpat.
Man rakstīt tikai latviski vai angliski arīdzan?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru