Nesen sapņoju, ka esmu rokzvaigzne un man ir divi suņi. Patīkami.

Esmu iesēdusies šinī lapā un tā (+ vienkārši iedvesma) ierosina galvā iekārtot savu sapņu māju. Tur noteikti būs atsevišķa darbistaba, rēķinu organizēšanai, šūšanai, lipināšanai, gleznošanai, ķibināšanai utt. Ar iedvesmas sienu, daudziem kvaltatīviem instrumentiem un daudz gaismas.

Tas tā, iedvesmai.

Biju gribējusi šovakar uzrakstīt garumgaru ierakstu ar (beidzot) zupes recepti un paskaidrojumu, kapēc es vairs neienīstu (visus) bērnus, bet tikko uztaisīju (un kopā ar R apēdu) diezgan nopietnas vakariņas, kā arī tas pats augšminētais R visu laiku kārstās apkārt un traucē koncentrēties gariem, saliktiem sakārtotiem un saliktiem pakārtotiem teikumiem.

Šodien iegādājos divas bļodiņas (viena no manām vājībām), izstrādājumu, kas tika nosaukts par "zivs šķīvi ar pumpām", bet tur var cept arī kūkas, kā arī diezgan neprātīgi bezgaumīgu trusi - krājkasīti rozā krāsā. Kičš smagā formā. Es jūku prātā.

Kad nesīsiet man paciņas uz tvaika ielu, atcerieties, ka man ir celiakija.

Ja ir draņķīgi, KATEGORISKI NEIESAKU skatīties Titanic tituldziesmas My Heart Will Go On video ar kadriem no filmas.

Oficiāls paziņojums

Es vairs neienīstu (visus) bērnus.

Paskaidrošu vēlāk.

Melnajā piektdienā atkal pieņēmu pansijā no astes galiņa līdz ūsām melnu kaķi un šodien atsākas mēģinājumi izrādei "Melnais kaķis", kur darbojos. Hmm.


Vakar pieteicos uz 8 mēnešu grima kursiem. Tas gan nozīmē, ka mani plāni aizmukt no gaidāmās šaušalīgi aukstās ziemas uz, tuvākais, Eiropas dienvidiem, izčib pūdera mākonī. Taču man ir plāns - ja būs tik neprātīgi auksts, nogalināšu R. un izmantošu ādu par kažociņu (viņš tāds trakoti spalvains gadījies).

Back on track

Atkal nervu zāles, cigaretes un miega zāles (īpaši nelīdz). Pārtika? Nē, tas mani neinteresē.

Es ticu tauriņiem. Citreiz arī tiem, kas vēderā, bet šoreiz tiem, kas dzelteni un raibi pavasarī pareģo vasaras gaitu. Parasti pirmo redzu dzelteno, tikai divreiz ir bijis raibais. Pirmajā gadā raibais atnesa krāsainu vasaru ar mūzikas festivāliem, grūpijošanu vieglā formā un interesantiem cilvēkiem. Taču pēc šīs vasaras raibulīšus redzēt vairs negribu.

Nekas, gan jau drīz no ciniskās pesimistes kļūsu atkal par cinisko optimisti, apsolu.

Bērni dzimst un mājas tiek celtas, kāzas svinētas un gudrības smeltas.

Pie visiem jau esošajiem sūdiem klāt nākuši vēl vieni. Mūsu rudais suns gatavojas doties uz labākiem medību laukiem. Viņš neēd un vairs nesmaida, ko agrāk darīja nepārtraukti.

Šodien biju botāniskajā dārzā. Piepēši sākās lietus, mēs paskrējām zem ābeles un skatījāmies kā līst un vienlaicīgi spīd saule.

Morāle? Morāles nav. Nav jau bībeles stāsti.

Vismaz sestdien izskatīšos skaisti. Ja neuzkritīs kuģis uz galvas.

Limonāde uz jumta, cigarete virtuvē un kokaīns ...pagātnē?

Kas ir mīlestība? Banāls jautājums, bet vai atbilde uz to nav tāda..diezgan svarīga?

Kurā brīdī var noteikt, ka tā vairs nav simpātijas vai iemīlēšanās dullums, bet gan mīlestība? Kur ir robeža? Un kurā brīdī var droši teikt,ka mīlestība ir zudusi?

Kā var salīdzināt mīlestības stiprumu pret dažādiem cilvēkiem?

Vai man ir tik ļoti nelaimējies šinī jomā, ka uzejot blogu, kur katru dienu autors ievieto supersaldu bildi par šo tēmu vai citu ar garumgarām, skaudrām (Kā var būt iespējama skaudra mīlestības vēstule? Var.) mīlestības vēstulēm savai tā brīža vai svaigi izbijušai pusītei, man tas šķiet, hm, bērnišķīgi?

Vai mīlestība ir rožu un mīksto mantiņu kalni? Nē, tas nu gan nē.

Tikai un vienīgi ķīmiska reakcija smadzenēs? Ilgst tikai pāris gadus, vēlāk pārtop par pieradumu? Dieva/dievu dāvana cilvēkiem? Dabas piešķirta īpatnība pozitīvas demogrāfijas veicināšanai?

Vai tas ir tad, kad, lietojot manas māmiņas izteicienu "otram tu esi tik nepieciešams, cik wc krampītis"?

Vai tas ir tad, kad otrs cilvēks var sist otru, pazemot fiziski vai vārdos, bet tas otrs, neskatoties uz to, spēj to pirmo no sirds dievināt?

Kad spēj otra labā upurēt visu? Kad vairs nespēj bez otra blakus spert ne soli? Kad domā tikai un vienīgi par baltam kleitām/melniem smokingiem un rīsu lietu? Kad vēlies audzināt tikai un vienīgi šī cilvēka bērnu? Māju jums abiem ar tornīti,dārzu un suni?


Kad spēj aiz saldi sāpīgās sajūtas sirdī miegā noraudāt otra cilvēka krūtis? Kad pielīsti ar saulainu laimes sajūtu, no rīta atverot acis un ieraugot tieši so cilvēku sev blakus? Un izkūsti viņa/viņas pieskārienā?

Kad ne attālums, ne laiks nespēj mainīt esošo iekšējo sajūtu?

Kad otrs var vārīt ziepes uz vella paraušanu, bet pirmais to neredz/neņem vērā? Vai tieši otrādi, redz un saprot, bet tas nespēj mainīt viņa/viņas attieksmi?

Saldas muļķības? Skarba nopietnība?
Zāles vai narkotika?

Attiecībās nekad nedrīkstot pieļaut domu par šķiršanos. Bet ja es spēju, vai tas nozīmē, ka nemīlu? Un ja nespētu, vai tas liecinātu par to, ka esmu ar to ĪSTO? Kā, ellē, var zināt, ka esi ar savu "īsto"?!

Ko Tu domā par mīlestību? Pastāsti, lūdzu!