Pie manis pansijā uz nedēļas nogali ievācies kaķis. Pilnīgi melns un ļoti mīļš.
Šodien bija tā:
No Karlīnas mājas iznācām ar:
kaķi (kaķpārnēsājumu kastē)
maisu ar kaķbarību
maisu ar kaķu wc smiltīm
maisiņu ar dažām grāmatām un vectēva darbu, kas VMM bija eksponēts iepriekšējā izstādē. To šodien savācām VMM pie reizes ar vienu izstādes atklāšanu.
Tad debesis kļuva aizdomīgi tumšas.
Kāpjot tramvajā, sāka nedaudz pilināt lietus.
Izkāpjot Juglā, iekļuvām neprātīgā, jau kādu brīdi ilgušā lietusgāzē.
Rokās esošo priekšmetu skaits palielinajās par vienu vienību - lietussargu.
Es ar gleznu, grāmatam, sakompaktēto kaķbarības/smilšu saini tiku uz priekšu diezgan palēni.
R. ar kaķi kastē un lietussargu bija ātrāks. Un vēl ātrāks, kad lietussargs tika kaķim, jo viņam, acīmredzot, lietus patika vismazāk no mums vismaz spriežot pēc žēlajiem ņaudieniem, kas atskanēja, izejot lietū, kaut gan viņam nebija jābrien pa peļķēm līdz potītēm (graujoša teikuma konstrukcija, es zinu. Bet man nāk miegs, vai tas ir pietiekošs attaisnojums?).
Atnākot mājās, izlēju ūdeni no kurpēm un maisiņa ar gleznu, izliku žāvēties grāmatas.
Un tad mēs divatā atkal devāmies ārā, izskrējāmies, izšūpojāmies, izbučojāmies un atkal kārtīgi piesmēlam apavus.
Pēc tā visa vienīgā drēbēm piemērota vieta bija centrfūgā (sasodīts, aizmirsu izņemt) un kaķis pat beidzot piekrita izlīst no kastes, un es sacepu kotletes.
Par kotletēm runājot, ar tām esot tāpat kā ar anālo seksu , apgalvo Karlīna. Viņu neinteresējot ne viens, ne otrs. Neapšaubu.
Savukārt, ja balsis galvā apgalvo, ka tev nav šizofrēnijas, tad tā arī ir (avotu neatklāšu).
Jā, man joprojam iet padranķīgi, lai cik optimistiska es neizklausītos , taču, kāpēc vēl žēloties?
Viss, es lūztu nost. Jāizvilina Meistars no dīvānapakšas un jāiet gulēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru