Galvā teikumi ir virknējušies par šo, to un vēl viskautko, bet līdz papīram (klaviatūrai) tā arī nav nonākuši, līdz kamēr noskaloti kopā ar ēdienu drupačām izlietnē traukus mazgājot. Tikmēr jauni teikumi ir atkal izveidojušies un aizmirsti. Bet emocijas paliek.
Īstos jāņus nosvinēju netālu no Sēlijas, slapjāk un ikdienišķāk, nekā bija paredzēts, bet ļoti patīkami un iedvesmojoši.
Popjāņi...ai, par tiem negribu daudz runāt. Sākās jauki, turpinājās ciešami, beidzās slikti un ar traumu. Nē, gangrēnas man nav.
Bet šobrīd pasaule ir lupatās, kas ierautas virpuļviesulī, emocijas eksplodē, pārklāj visu ar skumju pelniem un sastingst kā melnie Eijafjadlajegidla lavas lauki. . Ir tikai jācer, ka viss beigsies labi. Holivudas filmās taču tā ir, tad jau dzīvē arī, vai ne?
Domā labas domas par mani, lūdzu, draugs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru