viss mainās

Vakar vakarā, kā plānots, noskatijos Little Miss Sunshine. Ģeniāli, atkal nospriedu. Viss ir vietā, tieši tik pārspīlēts, cik vajag...ai, nav ko runāt, vienkārši jāskatās.

Rīt jāiet mācīties tējot, tādēļ šodien taisīju atklimatizāciju no mājās sēdēšanas - jā, izņemot gājienu pie ārsta, dzīvoklī esmu nosēdējusi jau 8 dienas. Vājprāts (sāku jau to spēcīgi sajust). Ak nē, vēl te biju māāāzdrusciņ izbumbulējusi laukā, bet neņemsim to vērā, labi? Jo 8 dienas 4 sienās tomēr izklausās sliktāk, nekā, teiksim, 4 dienas (kaut gan 4as dienas 4ās sienās arī nemaz nav zemē metams sakāmais, bet paliksim tomēr pie 8ām).

Aizgāju pie manikīres, esmu pilnīgs manikīra nejēga un nepraša (iedzimts) un ar tādām mākslinieces nevīžas rokām taču nevar cilvēkus biedēt. Vēl Juglas robežās atradu šūšanas darbnīcu, kas salabos man bikses (esmu arī netalantīga , taču teorētiski profesionāla šuvēja) un atpakaļceļā iegriezos divos veikalos. Viens ir lielisks latviešu audumu ražotāju veikals, kur esmu nopirkusi jauku pašu zemē darinātu gultasveļas komplektu vecākiem Ziemassvētkos, mīkstus, Pakistānā ražotus dvieļus (ka Pakistānā, gan uzzināju tikai pēc to iegādes) un - kā gan to var aizmirst - 80% no manā diplomdarbā, lietišķos beidzot, izmantoto audumu bija no šī veikala.

Labi un lēti, tur ir diezgan daudz neinteresanta, bet sastopamas arī īstas pērles. Tā kā man vakar noplīsa (ne lētais) segas konverts un segu no viņa vajdzēja IZĀRDĪT ārā, domāju iegādāties tur audumu par 1.90 metrā, 2.20m platumā un uzšūt pati jaunu. Aizmirsu piebilst - viss - 100%kokvilna un kokvilnas satīns.

Taču otrs veikals PATS ir pērle. Blakus jau aprakstītajam audumu veikalam ir nonīcis mēbeļu veikals, kuru laikam beidzot tad arī klapē ciet, par ko liecina uzraksts ēkas ārpusē ar piebildi, ka ir atlaides un cenas - (no) 50 Ls. Iekšā neredzēju nevienu atlaidi, bet tas nu tā.

Apskates vērtas ir mēbeles un dekoratīvie priekšmeti, ko tur piedāvā. Varu garantēt, ka nekad neesat redzējuši šaušalīgākas gultas un bezgaumīgākas "glezniņas", kā šinī iestādē atrodamās. Tur arī nopērkami (acīmredzamu) mākslīgo augļu trauki (pa vienam nevar dabūt).

Vidējais juglēnietis, iespējams, ar prieku izvēlētos arī tur iegādājamās sekcijas un dārza mēbeles...bet mani gan labāk nošaujiet, nekā ievietojiet kaut ko tādu vietā, kur man jāuzturas kaut reizi mēnesī. Kā par brīnumu lampas (mana kaislība) tur nebija tik šaušalīgas, kā būtu gaidāms. Pāris (ar nelielām ciešanām) es pat spētu novietot savās vai svešās mājās. Un cenas (atšķirībā no pārējā piedāvājuma) saprātīgas.

Beidzot arī mazliet savācu un iztīriju savu dzīvokli, kas slimošanas nespēka dēļ bija mazliet ... aizaudzis. Izmazgāt gan vairs nav spāka, vienai dienai atveseļošanās posmā tomēr jau tāpat par daudz izdarīts.

Slikti ir tas, ka man jau otro dienu sāp zobi un galva. Ne baigi stipri, taču neatlaidīgi. Auuuu.

Un man jāmācās rakstīt īsāk.