Šodien man īsta miega diena. Pamodos pusdivpadsmitos (parasti ap 10tiem) un sapratu, ka nepiecelšos. Ap vieniem biju spējīga pieslieties, paēst, ietriekt ripas (jā, aizvakar R. mani piedabūja aiziet pie ārsta, tagad ripoju iekšā antibiotikas un citas zāles) un atkal kļuvumiegaina. Divos ielīdu vēl pasnaust, pamodos četros. Užas gatavās!
Nevar saprast, vai tas dēļ laika (nu ļoti jau guļsms), tabletēm vai tā, ka vakar visu savu enerģiju mammai ar reiki būtu atdevusi. Vakar vakarā padarbojos ap viņu ar "mežonīgo reiki"(mans personīgais novirziens), viņai pēc tam ilgi nav nācis miegs un šodien spriņģ0jot kā kucēns. Un vispār esot (neraksturīgi) gaišs skats uz dzīvi.
Dobelē aiz Nākotnes esot totāla pagātne. Nez kapēc mani tas nepārsteidz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru