no saaukstēšanās vaļā vēl neesmu tikusi. Pie vainas noteikti ir 1)nesaprātīgi bagātīgā izpļāpāšanās ar Santu un Gundegu (brālīšu māsīcām - brālīši viņi ir viens otram, nevis man) un 2)vakardienas pelde aukstā jūrā. Bijām gan Garciemā, gan Lilastē. garciemā sauļojoties biju ieziedusies ar eļļu (ļoti labi ķer klāt saulīti, bet smiltis arī diemžēl) un smiltīs līdz acīm, nācās iet skaloties un, kad sapratu, ka vienkārši jūras maliņā stāvot to visu nedabūšu nost, gāju dziļāk...un vēl dziļāk...līdz nospriedu, ka esmu jau ielīdusi tik dziļi, ka būtu nožēlojami neizpeldēties. Tā nu veselas 30 sekundes (nu labi, varbūt minūti) peldēju. Bet ausīs un matos smiltis palika tāpat un visu vakaru jutos kā tāds vecumvecais sakārnītis, no kura vislaik smiltis birst. Bet vismaz iedegums būs. Vakar un šodien biju vērā ņemami sārta, ceru, ka tonis mainīsies uz brūnu.
Nu jā, jāņus pavadīju dzimtajos OZK, jo tētis neļāva (25gadīgajai meitai!!!!)saaukstēšanās dēļ doties līdzi R uz Vecpiebalgu. Principā jau uz to Vpbgu man nemaz īpaši negribējās, jo mani ideālie Jāņi ir etnogrāfiski, ar kārtīgu ugunskuru, vainagiem, jāņudziesmām, sveču laišanu ezerā un uguns riteņa laišanu no kalna, bet augstākminētajā Vpbgā no šādām noskaņām nav ne smakas. Taču ja man kaut ko aizliedz, tieši to man vajag un gribas, taču mīļā miera labad īpaši pretī nestrīdējos un paliku vecāku mājās, kur pa dienu bijām mežā, salasījām zāles un ozolzarus (tas gan ir barbarisms - plosīt kokus) vainagiem un ērci māmiņai, iegājām ciemos pie brālīšu māmiņas, man par lielu prieku, satikām Gundegu un Santu un saņēmām uzaicinājumu paviesoties vakarā. Kopā ar Intu un māmiņu to arī pieņēmēm un ap pusnakti bijām klāt, atstājušas tēti sargāt ugunskuru (nu labi, viņš nemaz negribēja ciemoties). Tur dabūjām žāvētas zivis un es lieliski izpļāpājos ar abām meitenēm. No rīta gan jutu, ka kakls par šādām aktivitātēm nepriecājas, bet ko nu vairs.
Labi, man apnika rakstīt
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru