jocīgi, mūžīgi mēs esam divas. viena ārpusē, kas nevar sadzīvot ar to, kura iekšā plosās.
Tā viena kvern, segā ietinusies, tā otra skrien mežā. Pirmajai negribas neko, neko pasaulē, otrajai - interesē miljons lietu. Kā lai sadzīvo? un vai jābrīnās, ka jumts brauc?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru