Šausmīgi gribas biezpiena sieriņu, bet briesmīgi negribas ģērbties, ķemmēties un iet ārā. Kā šo situāciju varētu atrisināt?

Ir iespēja - ko jau izmantoju - apēst nevis biezpiena, bet kausēto sieriņu. Bet tas nepalīdzēja. Joprojām gribu "Kārumu".

Otra iespēja - neģērbties, neķemmēties un iet pakaļ sieriņam. Cilvēki nesapratīs, jo šobrīd esmu savā guļamtērpā - T-kreklā ar nodilušu uzrakstu "Yeahh!!! I'm in love" un īsos, ļoti pieguļošos un ļoti plānos šortiņos un šobrīd ir oktobris. Oktobra beigas, faktiski.

Trešā - tomēr mazgāties (jo nemazgāta nevaru līst drēbēs), ģērbties, ķemmēties vai neķemmēties un iet uz veikalu, bibliotēku (kas man tāpat bija ieplānota šodien, jo pirmdien 10tos no rīta atklāju, ka tā strādā no 11tiem, bet vakar - ka ir mēneša pēdējā 3diena, kad viņi spdrina grāmatu muguriņas un taisa slepenas ballītes), nopirkt biezpiena sieriņus, tualetes papīru un mēģināt savas sejas bāli zaļo nokrāsu noslēpt zem dabīgā vaigu sārtuma (kaut gan, zinot ka zaļš un sarkans ir pretkrāsas, saprotu, ka sārti vaigi tikai lieliski izcels ne tikai acu, bet arī sejas zaļos toņus).

Es vēl padomāšu.

Old cars don't giva a shit about your life

jeb "vecām mašīnām par tevi poh.." - virsrakstā citeju R. pirmdien paņēmām salaboto mašīnu no mehāniķiem, izgājām tehnisko apskati un otrdien tā sāka pienācīgi nepārslēgt ātrumus un tecēt ātrumkārbas eļļa. Tā brutāli un nebraucami. Nu ko, aizvedām atpakaļ, plaisa kārbā, cerams, ka varēs sametināt un tikt cauri ar 150 Ls. Par to, kas būs, ja nevarēs, nemaz negribu zināt un domāt.

Plus, šodien nenoliku skolas braukšanas eksāmenu. Laukums ideāli, uz ielas man vajadzēja griezt pa kreisi, kad bija brīvs, lēnām uzsāku, bet kamēr es mudījos ar svešas mašīnas sajūgu, no pretējās puses izlidoja mašīna(līka iela, nevar pretimbraucošos, kas bišķi tālak, redzēt) un es viņu momentā neievēroju, instruktors iejaucās un gala beigās es noslāpu krustojuma vidū.
Es domāju, ka būtu viņu laicīgi pamanījusi un nebūtu iebraukusi sānā, bet instuktors iejaucās, pirms es kaut ko paspēju izdarīt/neizdarīt. Nu bet kā ir, tā ir, neko jau vairāk iesākt nevar. Vēl bez manis brauca divi puikas, viens nenolika, bet otrs gan. Prieks vismaz par to, kuram izdevās.

Un vēl šodien vaniļas krēms nesanāca. Nolēmu bēdas slīcināt paštaisītos saldumos, bet pat tie spītējās un negrib sarecēt. Bļin!
Divi paštaisīti uzjautrinājumi:


ŠO, LŪDZU, MAMMU, NELASI:

visiem bērniem, kuri nēsā cepures kā manis izveidotajā attēlā (zinu, ka tas darītu kaunu pat piektklasniekam, kur nu vēl meitenei ar mākslas bakalauru), vajadzētu nocirst galvas. Mammām par biedinājumu - bezgaumības ārstēšanai. Man tas ienāca prātā, kad šonedēļ (varat iedomāties, ŠONEDĒĻ, 21. GADSIMTĀ, UN KAUT KAS TĀDS VĒL EKSISTĒ, NEIEDOMĀJAMI!) ieraudzīju māti ar šādie aprīkotu bērnu, pie tam cepure bija FLUORESCĒJOŠI rozā, nevis tik gaumīgā tonī kā manā preview attēlā. Sākšu nēsāt līdzi cirvi, tāpat kā Dankans Makleods nēsāja līdzi zobenu.

ŠITO, MAMMU, ARĪ VARI NELASĪT, JO TEV NEŠĶITĪS SMIEKLĪGI:

Gaidot uz tehnisko apskati, radio SWH ziņoja, ka drīz varēs iegādādies domēnu beigu burtus ne-latīņu burtos. R. ieminējās, ka tā var taisīt naudu, pirmais nopērkot kādu ejošu burtu kombināciju un pēc tam pārdodot tālāk. mana ideja bija iegādāties tiesības uz ".bļe" (kas izskatītos šādi : ".бле" - par pareizrakstību negalvoju) Piemēram, ввв.нахуй.бле būtu lieliska adrese, manuprāt (lasīt ar krievu akcentu "veveve nahujdotbļe"), prosto amazing.


Tikko:
1)atklāju, ka tualetes papīra rullītis vannasistabā ir ražots gandrīz manā 25tajā dzimšanas dienā. Tas man lika aizdomāties par dzīves jēgu (nu labi, meloju, tālāk gan vairs ne), par to, vai tā gadījumā nav zīme (dievu vai citu tamlīdzīgu dzelžu dota) un ko tā mēģina zīmēties, un vai gadījumā es pārāk daudz nedomāju par muļķībām,

2)mēģināju atdzīvināt savu vaniļas krēmu un viņš sāka uzvesties tā it kā neprātīgi vēlētos uzsprāgt. Nesaprotu, ko, savukārt, domāt par šo. Recepte ir šāda:
3 olu dzeltenumi
150gr cukura
500 ml piena
šķipsniņa sāls
vaniļas ekstrakts

saputo olu dzeltenumus ar cukuru
atsevišķi uzvāra pienu ar sāli un vaniļu
maisot vāra uz lēnas uguns, līdz krēms sabiezē.

Tam esot jāaizņem (kopā)20min. Muļķības, jau 40, atskaitot pārtraukumu, vāru un maisu un jau beidzos nost aiz garlaicības, bet viņš kā paliek, tā paliek šķidrs. Tikai uz pusi mazāk, nekā bija sākumā. tā kā kaut kur biju lasījusi par kartupeļu cietes pievienošanu līdzīgam izstrādājumam, pamēģināju arī to. Biezāks nepalika, bet sametās kunkuļos un nācās visus zvejot laukā. Šobrīd vienkārši vāru, rakstu šo ierakstu un ik pēc pieciem teikumiem eju vienreiz apmaisīt. Joprojām nebiezē.

Vairs nemaisu un nekarsēju. Lai dzīvo šķidrs un laimīgs, ja viņam tā patīk. Bye, bye, mu sweet cream...

Aizvakar dzēru absintu (daudz, daudz) un man bija slikti līdz pat vakarvakaram. Pat tagad, domājot par to, atkal sametas nedaudz nelabi. Un vēsture klusēs par to, kas notiek tad, kad to iedzer. Un, nolāpīts, labi, ka klusēs.

Project Runway apsēstība turpinās, esmu jau 3. sezonas vidū, kaut jāatzīst, kļūst jau garlaicīgi. Piegrieztne uz grīdas ir iepauzējusi, bet nekas, man vajag tikai pabeigt sezonu un atradīsies laiks konstruēšanai.

Cerams, rīt došos likt un, vēlreiz cerams, nolikt teorijas ieskaiti autoskolā. Tad jau redzēs, kā būs. Slikti, ka kaut ur ļoti labi esmu nolikusi savu braukšanas karti - un to man vajag, lai tiktu nākamajos līmeņos, bļin. Sistemātiski uzroku māju un tomēr nekā.
Praktiski visa mana dzīve šobrīd sastāv no auto - moto, tiesības, jālabo opelis, gaidu, kad tas viss būs beidzies un tad...tad jau būs citas lietas, kas jādara.

Mr. T ir burvīgs, vai ne?

Nekas jau nemainās

Atkal sen te neesmu bijusi, jāpadomā, kas noticis. Vakar svinējām Lāsmas vārdadienu akadēmijā, Valdis nebija jauks un iemainīja dienu ar savu lielisko un burvīgo asistenti pret vakaru ar žīdiem (neuztvert šo vārdu kā noniecinošu, jo tas tā nav domāts) un viņi divatā ar Daini piebeidza 3 vīna pudeles. Tad Oris izpalīdzēja (paldies viņam liels par to) un aizveda lāsmu līdz mājām. Vēl man ir aizlāpīts un piestiprināts izpūtējs (nu opelim, ne man patiesībā), aaaaa un opelis, starp citu, tagad oficiāli ir mans. Šis fakts gan dimžēl notika, jo Rihards bija bezatbildīgs un sataisīja Ārenam sūdus, tāpēc Ārens norakstīja mašīnu man,lai turpmāk Rihards taisītu nepatikšanas man. Burvīgi, bet tomēr patīkami, šis ir pirmais oficiāli reģistrētais dajebkāds īpašums uz mana vārda, ja nemaldos.

Vakar vakarā ar Mr. Nepatikšanpuiku R. uz Lielā Kristapa filmu skati Spīķeros (paldies Hēlijai par pamudinājumu), kur pirmo reizi redzēju Sofku (montāža savādāka kā bija plānots, tas tā varbūt ne lieliski, bet bilde gan laba, Astrīda zina, ko dara), otro(vai ceturto, vairs nezinu) reizi Galapunktu un vēl šo to, gan redzētu, gan neredzētu.
Tur arī satiku daudz pazīstamu cilvēku, gan kursa, gan skolas, gan akadēmijas, gan filmēšanu biedrus, patīkami un interesanti.
Pasākums bija interesants un būtu bijis iedvesmojošs, ja kā pēdējo nebūtu redzējusi Andas Podnieces "Kaķēnus". Neizturēju un izgāju ārā, nu kur var šitādu sviestu taisīt! Sākumā īsti nav pateikts, par ko būs filma, tikai dzīvesgudri spriedelējumi par logiem dzīvē. Turpmāk filmā spriedel\ējumi turpinās dažādu cilvēku izpildījumā, viņi galvenokārt 1)bārsta "augstas" un "gudras", protams, svešas domas 2) miljons reižu dažādās valodās atkārto frāzi "ti ņe oģin" un spriedelē (ne pārāk gudri) par un ap to 3) rada fanātiskas R.Kaupera fanātes tēlu, kas būtu spējīga no projekcijas, ieraugot savu elku zālē, izplēsties, iegūt taustāmus apveidus, pieklupt viņam pie kājām un vienīgais veids, kā no sievietes varētu tikt vaļā - būtu abus noslīcināt. Izskatās, ka "režisorei" šī ir pirmā filma (un es ceru, ka pēdējā), ko tūliņ pēc radīšanas vajadzēja noglabāt savu māju tālākajā plauktā un nevienam nekad nerādīt. Pie tam ne es viena to saku, publikas un manu šī vakara kompanjonu viedoklis bija tieši tāds pats. Vienīgais prieks filmā bija viena meitene ar interesantu mīmiku, ļoti seksīga, bet mazliet pārņemta. Tātad arī tikai tāds pusprieks.

Un vēl man šobrīd ir jauna atkarība - Project Runway, modes dizaineru realitātes šovs, skatos pa 4 sērijām dienā. Iedvesmojos arīdzan.