shame on me, sliņķīte, neesmu neko jau ļoti sen rakstījusi šeit. Bet tā kā esmu atsākusi braukšanas nodarbības, tad lielāko daļu laika pavadu pārdaugavā, bet lai rakstītu šeit, man jābūt vienai un mājās. Bet tas sanāk reti.
Tātad, esmu atsākusi braukšanas. reizēm iet šausmīgi (biežāk), reizēm labi (reti) un ja man gala beigās kāds iedos tiesības, es būšu ļoti pārsteigta. taču ja visas tās blondīnes bmw ir dabūjušas tiesības, neredzu iemeslu, kādēļ lai tas neizdotos arī man. Un ar automātisko kārbu man sanākot ļoti labi. Lieliski, kaut nu tā ietu arī ar mehānisko...

Biju Ugālē. Pazīmēju, pagleznoju, pamācījos noteikumus, aizmigu dīvānā ar cs noteikumu grāmatiņu rokā pirmo un vecu rīgas laiku otro reizi. Turpat pārsmējos masāžas krēslā. Apņēmos piezvanīt Dainim. Apņēmos piezvanīt Lienei Su. Biju apbrīnojami mierīga (taču tāpat kašķīga) masāžas krēslu prezentācijā Jūrmalā. Zināju, jau, ka labāk nevajag tur iet, bet pieklājības pēc tomēr aizgāju. Iesaku uz mūžīgiem laikiem visiem, izņemot Kalvīti - neejiet uz tādām.

Pie R mājas vārtiņiem gulēja kaķis. izskatījās piedzēries. Patiesībā bija miris. R. I. P.

Vakar līdz riteņošanai nenonācu, taču šodien gan. Izbraukājos gar dzelzceļu un ezerus savienojošo kanālu ne pa jokam, atradu visādas takas un milzīgu, skaistu smilšērkšķu audzi. Atgriezos mazliet sagurusi un sasārtusi, hehe
Vakardien tā vietā, lai izbrauktu ar riteni, sanāca aizbraukt uz lapmežciemu. Silts ūdens jūrā, bet aļģes krastā smirdēja traki un vajadzēja paieties kādu gabalu, kamēr atradās vieta, kur tām nebūtu jābrien cauri. Vēl bija arī beigta vārna, ko Ūdris savas karmas uzlabošanas nolūkos ieraka turpat smiltīs.

Man gan šķiet, ka
1)pludmalē norakt beigtus putnus nav pārāk saprātīgi
2)kaut ko darot speciāli, lai uzlabotu karmu, tas nestrādā. Vajag darīt labu tāpēc, ka darot savādāk, cilvēks nonāktu konfliktā ar sevi (baigi grūti šito izskaidrot šito vienkārši). Tad arī karma varbūt uzlabosies. Ja tāda ir iekārtota.

Un vēl csdd lapā, kārtojot eksāmenu, 2x no piecām nokārtoju. un 1 no šīm 2 bija tikai 2as kļūdas, no kurām jau agrākpieminētā nemācītā pirmā palīdzība. Jēēēē!!!
Bet vasara Latvijā atkal ir izbeigusies, un, kā šķiet, pētot prognozes turpmākajai nedēļai, kļūs vēl tikai sliktāk. Bļin!

jēē, jūlijs

Tātad ir iestājies jūlijs, kas nozīmē, ka vasara iet uz galu un var sākt pakot ārā savas ziemas mantas. Cik es optimistiska (kā vienmēr)...

Joprojām esmu modesblogu atkarīga. Taču labā ziņa ir, ka man viņi sāk likties muļķīgi (jo kā gan par saprātīgu var uzskatīt cilvēku, kas domā tikai par drēbītēm un kurpītēm - kaut gan droši vien tas nav tā, cilvēkus jau interesē arī citas lietas, tikai viņi to neraksta - līdz ar to ir iespaids, ka nekas cits viņu galviņās nav). Un vēl man tas gluži vienkārši sāk apnikt.

Vakar tētis un pēc tam arī R man sadeva pa ausīm, ka nelieku tiesības, kaut gan man tam šobrīd ir gan laiks, gan nauda. Tā nu savas šī rīta kārtējās bezmiega stundas no 5 - 8iem pavadīju pie csdd noteikumu grāmatiņas (un mazliet arī turpinot pārlasot "eņģeļus un dēmonus", jo tikko kino noskatijos filmu un gribās saprast tieši cik daudz no grāmatas nav nokļuvis uz ekrāna) un rezultāts - csdd lapā ar otro piegājienu eksāmenu nokārtoju. Gan ar maksimālo - 3 - kļūdu skaitu, taču viena no tām bija par pirmo palīdzību, ko vēl neesmu mācījusies. Jeeeee!!!! Taisos to nosvinēt, izbraucot ar divriteni un pameklējot gleznošanai piemērotas vietas Juglā.

Gribu krekliņu ar augstākesošo bildi. Esmu viegla Tintina fane.